Proti, kā izsūtītajā preses relīzē raksta Valsts kancelejas (VK) Komunikācijas departaments: "Valdība apstiprināja budžeta apropriācijas pārdali, lai, stiprinot Valsts kanceleju kā valdības centru, nodrošinātu Analītiskā dienesta izveidi. Šis dienests sniegs atbalstu ministrijām un to padotības iestādēm, palīdzot sakārtot, vizualizēt un apstrādāt datus, sniedzot zināšanas minētajos procesos un kopumā attīstot valsts pārvaldes spēju labāk analizēt datus, veidot datos pamatotas rīcībpolitikas un pieņemt pierādījumos balstītus lēmumus."
Īsumā rezumējot lēmuma saturu – publiskais serviss no nodokļu maksātāju naudas ir atradis iespēju ik gadu atvēlēt 400 tūkstošus eiro (būsim precīzi – šogad 320 559 eiro, bet nākamajos gados – 399 261 eiro), lai radītu četras jaunas štata vietas ar kopējo gada atalgojumu 214 845 eiro, kā arī vēl 180 tūkstošus eiro paredzot kaut kādu pētījumu finansēšanai.
Manā skatījumā VK pamatojums šādam lēmumam ir diezgan apšaubāms, proti: "VK analītiskā kapacitāte nav koncentrēta vienuviet, neļaujot nodrošināt sistemātisku zināšanu un prasmju uzkrāšanu, atbildīgu datu uzkrāšanu un pārvaldību, kā arī netiek izmantots potenciāls starpministriju sadarbībai datu analīzes jomā." Taču līdz ar šīs struktūrvienības izveidošanu, netieši citējot lēmuma argumentāciju, valsts pārvaldes analītiskā kapacitāte nu piedzīvošot nebijušus lidojuma augstumus. Rodas gan būtisks jautājums – ar ko tad nodarbojas visas citas valsts pārvaldes institūcijas? Neplāno, neanalizē, neapkopo datus, nevērtē procesus un neizstrādā priekšlikumus? Ir Saeimā analītiskais dienests, ir līdzīgas struktūras ministrijās, beigu beigās ir Latvijas Banka ar kvalificētiem ekonomikas un citu jomu ekspertiem. Kur paliek viņu darba rezultāts? Kādēļ VK līdz šim nav uzņēmusies visu šo dienestu zināšanu izmantošanas koordinatora funkciju? Likumi to neļauj? Nu tad taču ir iespēja grozīt likumus un izveidot mehānismu, kā izmantot esošos resursus efektīvi un koncentrēti, nevis izdomāt veidu, kā bada laikos pasūtīt kūkas...
Manuprāt, šis lēmums vēlreiz apliecina, ka valsts pārvaldē jeb publiskajā servisā gadiem ir ierasts, ka atbildīgās institūcijas nevis cenšas maksimāli taupīt nodokļu maksātāju naudu un ar minimāliem līdzekļiem sasniegt maksimālus rezultātus, bet izgudro jaunus un jaunus nodokļu maksātāju naudas izkleķerēšanas veidus. Un nevajag tad regulāri brīnīties par negatīvo reputāciju.