Pašā projekta sākumā to pelnīti nodēvēja par gadsimta projektu, kura sūtība bija ar Eiropas standarta platuma sliežu ceļiem praktiski savienot Baltijas valstis un pārējo Eiropu. Bija cilvēki, kuri jau fantāzijās izdzīvoja ceļojumu vilcienā no Rīgas uz kādu no Eiropas galvaspilsētām – savā ziņā ērti, interesanti un arī gana praktiski.
Taču diemžēl ir arī otra simboliskā nozīme – daudzu pēdējo gadu laikā Rail Baltica vārds vismaz Latvijas teritorijā tikpat kā nemaz neasociējas ar pozitīvo, bet gan ar visvisādām negatīvām sajūtām. Mediji, tostarp Diena, pēdējo gadu laikā ir ne reizi vien aprakstījuši neskaidrības, bažas un virkni vēl negatīvu emociju, kas saistās ar Rail Baltica projekta realizāciju, faktiski patiesībā – nerealizāciju. Un paradoksāli – ik reizi tā saucamie par projektu atbildīgie – gan projekta tiešās vadības līmeņa cilvēki, gan ierēdniecības, gan arī politiskā līmeņa amatpersonas – ir kauninājuši gan medijus, gan viņu citētos ekspertus par "nepamatotas trauksmes un negatīva fona radīšanu" ap projektu, būtībā apgalvojot, ka viss notiek pēc plāna un pirmais vilciens no Igaunijas caur Latviju un Lietuvu Rietumeiropas virzienā sāks kursēt ja ne precīzi sākotnēji iezīmētajā laikā, tad ar pavisam mazu kavēšanos – pilnīgi noteikti.
Domājams, ikviens, kurš vairāk vai mazāk sekojis līdzi Rail Baltica projekta (ne)realizācijai un daudzajiem skandāliem, kas šo projektu apvij jau daudzu gadu garumā, šodienas realitātē nemaz nav pārsteigts par to, ka patlaban vairs nav skaidrs ne tikai tas, kad (un vai vispār) savā pirmajā braucienā dosies jaunais vilciens, bet pat tas, pa kurieni (vismaz Latvijas teritorijā) virzīsies sliežu ceļš.
Tas, ko šodien redzam un dzirdam – tie ir aizvien skaļi un, manuprāt, bezatbildīgi tukši apgalvojumi, ka ar projektu būtībā viss ir un būs kārtībā, un solījumi, ka jau pavisam tuvā pārskatāmā nākotnē vilcieni tomēr sāks kursēt. Un visu šo traģikomēdiju vēl papildina esošo un izbijušo satiksmes ministru savstarpējā publiskā apsaukāšanās, kurš ir galvenais vainīgais par to, ka projekta realizācija ir pamatīgi iekavējusies un ka sākotnējās plānotās izmaksas ir pieaugušas ģeometriskā progresijā.
Diemžēl tas, ko šobrīd nākas secināt – nevienam Latvijas līmeņa (bez)atbildīgajam vispār nav nekādas saprašanas, kā saglābt situāciju un projektu tomēr sākt īstenot un arī pabeigt. Žēl, ka viņi nesaprot – tas pamatīgi jau šodien iedragā Latvijas starptautisko reputāciju.