Vēlēšanu gados aizvien vērojama lielas daļas balsstiesīgo iedzīvotāju vienaldzīgā, būtībā pat noraidošā attieksme pret šo pilsoņa iespēju un zināmā mērā arī pienākumu ar savu balsi ietekmēt to, kāds būs valsts attīstības virziens nākamajos četros gados.
Dalītā īpašuma problēmu politiķi gadiem ilgi kā karstu kartupeli mētājuši no rokas rokā, intervijā Guntaram Gūtem norāda biedrības Zemes reformas komiteja pārstāvis, zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke
Sociālie partneri no nākamās valdības sagaida konstruktīvu sadarbību un ieklausīšanos ieteikumos un viedokļos, sarunā ar Guntaru Gūti uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Saeimas pērn pieņemtais likums, kas vērsts uz “piespiedu dalītā īpašuma sakārtošanu vērstu pasākumu īstenošanu”, bezkompromisa tiesiskuma apoloģēts zemes īpašniekus, faktiski, kvalificē vientiešos, baronos un sponsoros. Tagad lieta nonākusi Satversmes tiesā.
Par pašvaldību izjūtām, tuvojoties ziemai un augot energoresursu izmaksām, Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītāju Gintu Kaminski.
Nākamajā gadā Veselības
ministrija plānojot sākt darbu
pie jaunās digitālās veselības
sistēmas, kas laika gaitā
nomainīs slikti strādājošo
e-veselību, kodola funkciju
izstrādes – tas vakar tika runāts Saeimas
Ilgtspējīgas attīstības komisijas E-pārvaldības apakškomisijas sēdē.
Visai savdabīgu "kompromisa" piedāvājumu pedagogiem šonedēļ izteica izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) – ja pedagogu arodbiedrība izšķirsies par terminētu triju dienu streiku beztermiņa streika vietā, ministrija nākšot pretī un kompensēšot dīkstāves dienas. Šis ministres piedāvājums izskanēja kā izmisuma solis, diezgan labi apzinoties, ka pedagogu arodbiedrības prasības valdība nevar (bet varbūt vienkārši negrib) apmierināt. Un nevar izslēgt, ka šāds savdabīgs piedāvājums ir pēdējais cerību salmiņš politiķu arsenālā, lai izvairītos no nopietnām nepatikšanām, kas sāksies tieši divas nedēļas pirms 14. Saeimas vēlēšanām.
Diezgan ticami, ka tikai pēc tam, kad apkrāpts investors – Mihails -, meklējot taisnību, vērsās laikrakstā Diena, lai dalītos savā bēdu stāstā par tiesībsargu neizprotamo rīcību saistībā ar viņam izkrāptu naudu, nepilnas divas nedēļas pēc publikācijas augstāka amata prokurors atcēla visus Mihailam nelabvēlīgos tiesībsargu lēmumus un uzdeva lietu turpināt izmeklēt.
Mūsdienu tehnoloģiju attīstības ātrums ir sasniedzis
līmeni, kad vēl pirms dažiem
gadiem dažādas tikai profesionāļiem pieejamas iekārtas
šobrīd ir pieejamas un viegli
lietojamas teju katram interesentam – tajā skaitā droni.
Pēdējo dienu laikā politiķi piepūstiem vaigiem, cits citu cenzdamies pārtrumpot labskanīgāko
vārdu izvēlē, steidz sabiedrību
iepriecināt ar sensacionālu ziņu
– valdībā esot pieņemts teju
vēsturisks lēmums par obligātās iepirkuma
komponentes jeb, vienkārši sakot, OIK
atcelšanu!
Par iespējamu autoratlīdzības režīma vismaz izmaiņu atlikšanu uz gadu un situāciju preses tirgū Guntars Gūte
sarunājas ar Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektoru Guntaru Līci.
Par iespējamiem krīzes attīstības scenārijiem, ēnu ekonomikas pieauguma riskiem un neatliekami veicamajām pārmaiņām Guntars Gūte sarunājas ar Rīgas Ekonomikas augstskolas profesoru, Ilgtspējīga biznesa centra direktoru Arni Sauku.
Par Baltkrievijas pašreizējo situāciju, riskiem tikt iesaistītiem karā Ukrainā un iespējamajiem tās nākotnes attīstības ceļiem Guntars Gūte sarunājas ar Ģeopolitikas pētījumu centra Baltkrievijas un Austrumeiropas programmas vadītāju Eviju Djatkoviču.
Par enerģētikas krīzi, tās pārvarēšanas iespējām un izaicinājumiem, kā arī kokrūpniecības nozares attīstības prognozēm Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektoru Kristapu Klausu.
Par energokrīzi un pretrunīgo informāciju par aresursu pietiekamību, kā arī politiķu un valsts pārvaldes lomu Latvijas ekonomiskajā atpalicībā Guntars Gūte sarunājas ar ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni (NA).
Par krīzes izaicinājumiem un politiķu neprofesionālisma iemesliem Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas
Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidentu Aigaru Rostovski.
Patlaban izskatās, ka Latvijā pietiks dabasgāzes visai gaidāmajai apkures sezonai, – tādu varbūtības teoriju vakar intervijā Latvijas Radio pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Nevar nepamanīt, ka ar dažādām varbūtības teorijām šobrīd diemžēl ir aizrāvusies visa valdība, kas dara bažīgus gan uzņēmumus, gan mājsaimniecības.
Priekšvēlēšanu laiks parasti raksturīgs ar to, ka politiķi ļoti cenšas izvairīties no neērtām tēmām un problēmjautājumiem un pārsvarā publiskajā retorikā runā par pozitīvām lietām, un vairāk vai mazāk sola labākus laikus sabiedrībai un valstij kopumā, ja tieši viņi tiks ievēlēti jaunajā Saeimā.
Par paralimpisko sportu un brīvprātīgā darba niansēm Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Paralimpiskās
komitejas sabiedrisko attiecību un projektu vadītāju Zani Skujiņu.
Cīņa ar jūru par piekrastes zemi ir nepārtraukts process, kas prasa lielus līdzekļus un pastāvīgus papildinājumus, akcentē ģeoloģijas doktors Jānis Lapinskis.
Saeimas vēlēšanas tuvojas aizvien straujāk, un to var pamanīt ne tikai mediju ziņās un sociālajās saziņas platformās, bet arī dažādos brīvdabas pasākumos, kas šogad atkal bagātīgi baudāmi pēc iepriekšējo gadu liegumiem Covid-19 dēļ. Un šogad – kā jau vēlēšanu gadā – diemžēl neiztrūkstoša svētku sastāvdaļa ir partiju aģitācijas teltis, kas zināmā mērā kaitina tos cilvēkus, kuri vēlas izbaudīt svētkus, nevis klausīties solījumus un pasakas par to, cik labi dzīvosim nākamos četrus gadus, ja tā vai cita partija iekļūs Saeimā un nākamajā valdībā.
Par briestošo enerģētisko krīzi, potenciālo gāzes deficītu un būtiskiem veicamajiem soļiem krīzes pārvarēšanā Guntars Gūte sarunājas ar enerģētikas ekspertu Juri Ozoliņu.
Par to, kā pareizi lietot milzīgo informācijas apjomu, neiekrist informācijas manipulatoru un tukšu politiķu solījumu lamatās, Guntars Gūte sarunājas ar LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes lektoru, dezinformācijas un informācijas uztveres ekspertu Mārtiņu Priedolu.
Valdības pagājušajā nedēļā atbalstītais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkojums par taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu paredz līdz 2030. gadam Latvijā atteikties no enerģētiskās kūdras ieguves. Un nemaz nepārsteidz, ka valdība kārtējo reizi vispār neklausās eksportspējīgas nozares uzņēmēju iebildumos un argumentos, kas brīdina, ka šādi nepārdomāti lēmumi rada būtisku risku iznīcināt nozari.
