Mihailam nelabvēlīgos tiesībsargu lēmumus un uzdeva lietu turpināt izmeklēt.
Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka vietniece 3. biroja priekšniece Inga Meikšāne, atbildot uz Dienas jautājumiem par izveidojušos situāciju, pauda, ka tiesībsargi ir veikuši un turpina veikt "nepieciešamos pasākumus, izmeklējot kriminālprocesu".
Kā Diena jau rakstīja šā gada 29. jūlijā ("Miljonu zaudējumi budžetam un piekrāpts investors"), Mihaila uzticētais pieredzes stāsts izgaismo dīvainības valsts tiesībsargājošo iestāžu attieksmē pret investoru interešu un tiesību aizsardzību un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) konsekvencē pret uzņēmumiem un uzņēmējiem, kuri aizvien turpina virpināt dažādas shēmas, kādēļ valsts budžets nesaņem ienākumus nodokļu veidā. Vērts piebilst, ka vismaz pagaidām pie atbildības nesaukto personu rīcības dēļ pirmšķietami cilvēkam ir izkrāpts teju miljons eiro un gandrīz tikpat liela summa aizslīdējusi garām valsts kasei noblēdītu nodokļu veidā.
Dīvainā vienaldzība
Mihails septembra sākumā atkal sazinājās ar Dienu, lai, kā pats sacīja: "padalītos ar labām ziņām". Proti, beidzot VP Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja lietvedībā esošā kriminālprocesa ietvaros ir šķietami ticis pieņemts kaut cik Mihailam labvēlīgs lēmums. Tiesa gan, šo lēmumu nepieņēma amatpersona no paša VP Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja, bet gan amatā augstāks prokurors.
Atminoties iepriekšējo notikumu gaitu, jāatgādina, ka maijā Mihails tika nopratināts un VP Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja 3. nodaļas inspektore Airita Ērmane solīja viņu atzīt par cietušo sakarā ar Mihailam nodarīto mantisko kaitējumu. Taču pēc nopratināšanas nekādas procesuālas darbības nesekoja un Mihailam nekas cits neatlika kā atkal vērsties VP Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. birojā ar lūgumu par viņa atzīšanu par cietušo un pieteikumu par kaitējuma kompensācijas 500 tūkstošu eiro apmērā pieņemšanu, papildus lūdzot piemērot arestu iespējamo apkrāpēju - Jeļenas Agapovas un Vladimira Mihejeva - mantai. Ņemot vērā iepriekš saņemtos solījumus, Mihails bija visnotaļ cerīgs un uzskatīja, ka kriminālprocess beidzot sāks virzīties, taču tā gluži nenotika.
22. jūnijā VP Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja 3. nodaļas priekšnieka vietniece Marija Soldatova nosūtīja Mihailam vēstuli ar visnotaļ gaumīgu nosaukumu – "Par pieteikuma noraidīšanu". Mihailam tika paziņots, ka visi viņa pieteikumi tika noraidīti un lūgums par Mihaila atzīšanu par cietušo atstāts bez izskatīšanas, jo redz jau 2021. gada 8. oktobrī šāds lūgums ticis skatīts. Mihailu pārņēma neizpratne par minētajiem tiesībsargu lēmumiem, jo pirms tam šķita, ka process sāka uzņemt loģiskus apgriezienus, taču vienlaikus Mihails nopratis, ka viņa aktīva iesaistīšana kriminālprocesā, viņu nopratinot, bija no VP Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3.biroja puses īstenota, lai principā tikai "aizmālētu acis" viņam, tādējādi būtībā radot nepatiesu priekšstatu par kriminālprocesa it kā virzību.
Šajā brīdī Mihailam nekas cits neatlika un viņš iesniedza sūdzību uzraugošajam prokuroram, ar kuru pārsūdzēja VP lēmumu viņa lūgumu atstāt bez izskatīšanas, kā arī pārējo pieteikumu noraidīšanu. Taču, pirmšķietami, arī kriminālprocesu uzraugošajam prokuroram nebija sevišķas vēlmes iedziļināties Mihaila sūdzībā un izskatāmās lietas faktisko apstākļu izklāstā, jo pēc uzraugošā prokurora domām: "Pārbaudes laikā konstatēju, ka nav pamata atcelt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja 3.n odaļas inspektores Airitas Ērmanes 2022. gada 21. jūnija lēmumu par pieteikuma noraidīšanu, jo tajā sniegta pamatota informācija" un "[..] Marijas Soldatavas vēstulē [..] iekļautais lēmums [..] ir pamatots pareizi".
Ledus nedaudz sakustās
Pēdējā Mihaila cerība bija Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurore Antra Voino, kurai varēja pārsūdzēt attiecīgā uzraugošā prokurora lēmumu, ko Mihails arī izdarīja.
Un augusta vidū Mihails savā ziņā pat negaidīti beidzot sagaidīja patīkamas ziņas, proti, prokurore A.Voino 10. augustā pieņēma lēmumu ar kuru par nepamatotiem un Kriminālprocesa likuma normām neatbilstošiem atzīti visi trīs iepriekš minētie lēmumi, t.i., gan VP Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja 3. nodaļas inspektores A. Ērmanes lēmums, gan Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja 3. nodaļas priekšnieka vietnieces M.Soldatovas kā izmeklētājas tiešās priekšnieces, gan uzraugošā prokurora lēmums.
Tomēr dīvainības Mihaila lietā aizvien turpinās. "Pēc A. Voino lēmuma pagāja viena nedēļa, divas nedēļas, trīs nedēļas, bet nekādas jaunas ziņas no policijas es nesaņēmu," Dienai sacīja Mihails.
Izvērtējot šāda amatā augstāka prokurora lēmuma ietekmi uz kriminālprocesu, nenoliedzami citām amatpersonām tas būtu jāņem vērā, proti, ja jau lēmumi ir atzīti kā nepamatoti un neatbilstoši Kriminālprocesa likuma prasībām, tad to vietā būtu jāpieņem atbilstoši lēmumi, kas vērsti uz Mihaila, kā cietušā, tiesību un ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību, taču, pēc visa spriežot, nekas tāds nav noticis. Maz ticams, ka Latvijas Republikas prokuratūras prokurors nesniegtu norādījumus izmeklēšanas iestādei, toties rodas aizdomas, ka vairākām amatpersonām no nu jau bēdīgi slavenā Andreja Sozinova iepriekš vadītās VP Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes šie prokurora norādījumi ir vienaldzīgi vai pat traucējoši.
Izmeklēšana turpina buksēt
Jau no paša sākuma Mihails vēlējās, lai šo lietu izmeklētu VID Nodokļu un muitas policija, jo no viņam izkrāptie naudas līdzekļi, visticamāk, tālāk tika izmantoti nodokļu krāpšanas shēmā, kas nesaraujami saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un SIA Ramatas maksātnespējas procesu.
Atbilstoši Mihaila skaidrotajam, 2013. gada decembrī un 2014. gada janvārī viņš noslēdza aizdevuma līgumus ar Jeļenu Agapovu un Vladimiru Mihejevu, kopsummā aizdodot 500 tūkstošus eiro. J. Agapova un V. Mihejevs minēto aizdevumu joprojām nav atdevuši un no visiem ar izskatāmo lietu saistītajiem apstākļiem noprotams, ka šīm personām jau no sākta gala nebija nodoms iesaistīties tiesiski korektās aizdevēja un aizņēmēja tiesiskajās attiecībās, bet gan maldināt Mihailu, radot viņam nepatiesu priekšstatu par J. Agapovas un V. Mihejeva patieso mērķi, kas, visticamāk, bija prettiesiski iedzīvoties uz Mihaila rēķina. Attiecīgo aizdevumu atdošanas termiņš iestājās jau 2015. gadā, savukārt nedz J. Agapova, nedz V. Mihejevs līdz šim nav izrādījuši pat ne mazāko interesi aizdevuma atdošanā.
VP Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka vietniece 3. biroja priekšniece Inga Meikšāne Dienai gan norādīja, ka "procesa virzītājs ir veicis un turpina veikt nepieciešamos pasākumus, izmeklējot kriminālprocesu, lai nodrošinātu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu kriminālprocesā. Izmeklēšana tiek veikta atbilstoši procesa virzītāja slodzei, ņemot vērā, ka izmeklē arī citus prioritārus kriminālprocesus (priekšrocību nosaka KPL 14.panta 3.daļa)".
Uz jautājumu – vai prokurora lēmums nepierāda, ka nedz procesa virzītāja, nedz izmeklētāja tiešais priekšnieks nenodrošina mērķtiecīgu kriminālprocesa izmeklēšanu – I. Meikšāne pauda: "Ar lēmumu ir atcelts nepamatoti pieņemtais procesa virzītāja un tiešā priekšnieka lēmums, uzdodot izskatīt pieteikumu atkārtoti, novēršot trūkumus. Tas tikai norāda uz novēršamiem trūkumiem konkrētā pieteikuma izskatīšanā un lēmuma pieņemšanā. Lēmumā netika norādīts, ka procesa virzītājs vai tiešais priekšnieks nenodrošina mērķtiecīgu izmeklēšanu."
Vienlaikus viņa atzīst, ka procesa virzītāja tiešais priekšnieks rīkojās neatbilstoši normatīvajiem aktiem, parakstot lēmuma par pieteikuma noraidīšanu pavadrakstu, kurā bija ietverta norāde uz pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas daļā (pārējā daļā bija pieņemts procesa virzītāja parakstītais lēmums par pieteikuma noraidīšanu). "Izskatot sūdzību – gan tiešajam priekšniekam, gan izmeklētājiem ir norādīts turpmāk nepieļaut šādas kļūdas, kas strikti tiks ievērots," pauda I. Meikšāne.
Komentējot visu šo situāciju, tiesību jomas eksperti Dienai norādīja, ka šādas darbības liecina par praksē izplatīto, klasisko “līgumisko krāpšanu”, kuras ietvaros aizdevuma līgums tiek izmantots kā rīks jeb līdzeklis, lai apmānītu cietušo. Ņemot vērā to, ka Mihails jau vairākus gadus cīnās ne tikai ar abiem aizņēmējiem, bet arī ar VP Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroju, jāpiebilst, ka Mihails jau vairākkārtīgi ir vērsis uzmanību uz to, ka gan tiesu praksē, gan tiesību doktrīnā šāda veida "līgumiskās krāpšanas" ir tikušas analizētas ne reizi vien, kas attiecīgi ļauj noprast, ka Mihaila lieta šķietami nav tik sarežģīta, cik VP Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. birojs to padara.
Līdz ar ko, nav saprotams, ar kādiem tiesiskiem mehānismiem iespējams panākt, lai VP Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja amatpersonas savus pienākumus veiktu pienācīgi, ja jau pat amatā augstāka prokurora lēmumi un norādījumi, pirmšķietami, nav pietiekams stimuls ievērot likumu un pildīt darba pienākumus.
Sakritība vai nē, bet zināmu neskaidrību tomēr rada apstāklis, ka tieši VP Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes vadītājs savulaik bija Andrejs Sozinovs.