Liepājas jūras piekrastē pie Šķēdes kāpām top Baltijā unikāla jūras būna, kuras galvenais uzdevums ir nosargāt no ieskalošanas jūrā vai sabrukšanas apdraudējuma vairākus nozīmīgus objektus – Latvijā lielāko holokausta upuriem veltīto memoriālu, jūras krastā esošos kapus, kā arī pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Kā norādījuši eksperti, neveicot krasta nostiprināšanas pasākumus, nākamo 10–20 gadu laikā visi trīs minētie objekti tiktu ieskaloti jūrā.
Jūras krasta erozija ir gan dabisks process, ko izraisa dabīgas izmaiņas jūras gultnē un straumēs, gan arī mēdz notikt tad, kad cilvēks tieši konkrētās jūras daļas teritorijā ir iejaucies ar savu rīcību, būtībā izmainot tur ierasto sistēmu.
Dabiski, taču palēnināmi procesi
Pasaulē jūras krasta erozija tiek novērota gana plašā mērogā, un to ietekmē gan dabīgie apstākļi, gan arī cilvēka iejaukšanās procesos, piemēram, ostu un tiem nepieciešamo molu izbūve jūras krastā.
Liepājas gadījumā krasta tiešās noskalošanas zonas rašanos un attīstību objektīvi nosaka Baltijas jūrā izbūvētie Liepājas ostas moli. Šī zona sākas no Liepājas ostas hidrotehniskajām būvēm (moliem) un turpinās vairāk nekā 10 kilometru uz ziemeļiem. Līdz ar to Liepājas piekrastes posmā starp fortifikācijas būvju drupām, kā arī aiz tām pastiprināti izpaužas krasta erozijas procesi un aktīvā noskalošanas josla ir sasniegusi notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, memoriāla, kā arī kapu teritoriju.
"Liepājā pie attīrīšanas iekārtām galvenais krasta erozijas iemesls ir Liepājas osta, ostas moli un kuģu ceļš. Šis cilvēku radītais objekts ir tik lielā apmērā izmainījis krasta procesus, ka uz dienvidiem no Liepājas ostas jūra atkāpjas un sauszemes paliek aizvien vairāk, savukārt uz ziemeļiem no ostas notiek pretējs process – krasts atkāpjas. Un šī krasta atkāpšanās notiek jau vismaz 100 gadu. Līdz ar to jāsaka – tās ir cilvēka paša radītas problēmas. Taču tas nav nekas tāds ļoti unikāls, pasaulē šādu piemēru ir tūkstošiem, kad ostu vai citu jūras krasta tuvumā uzbūvētu konstrukciju dēļ ir sākusies krasta erozija. Šī ir ļoti izplatīta parādība," sarunā ar Dienu norāda ģeoloģijas zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes docents Jānis Lapinskis. Līdz ar to viens no risinājumiem šo procesu palēnināšanai stratēģiski svarīgās piekrastes vietās ir dažādu nostiprinājuma konstrukciju izbūve, kas būtiski palēnina krasta erozijas jeb sauszemes zaudēšanas jūrai ātrumu.
Darbu izpilde laikapstākļu varā
Patlaban Liepājas piekrastē jau ir izbūvēti 120 metri būnas, un atbilstoši grafikam plānots, ka līdz gada beigām taps atlikušie 105 metri, tādējādi konstrukcijai sasniedzot 225 metru kopgarumu. Būna, kas tiek būvēta perpendikulāri krastam, lai pasargātu to no erozijas, jau patlaban ir pierādījusi savu efektivitāti – kopš pagājušā gada beigām aiz jau pabeigtā būnas posma smilšu krasts ir ievērojami atjaunojies, sarunā ar Dienu stāsta darbu veicēja – industriālās būvniecības uzņēmuma LNK Industries – būnas projekta vadītājs Dmitrijs Šuškevičs, piebilstot, ka tas jau šobrīd ļauj droši rēķināties, ka konstrukcija savu uzdevumu pildīs arī turpmāk.
"Izbūvējot būnu perpendikulāri krastam, mēs novēršam smilšu aizplūšanu no tās krasta daļas, kur atrodas attīrīšanas iekārtas. Faktiski smiltis paliek un pat uzkrājas šajā krasta daļā, jo būna bremzē smilšu kustību. Jau pērn paveikto darbu rezultātā varējām redzēt pirmos pozitīvos rezultātus, jo smilšu pludmale kļuva lielāka un būtībā notika tas, kā dēļ šī būna tiek būvēta – krasta sauszemes daļa atkal palielinājās, pat izveidojās jauna pludmale, jo smiltis vairs netika skalotas projām. Un tagad tas tā arī turpināsies – smilšu apjoms konkrētajā krasta zonā papildināsies un krasta erozija šeit tiks ja ne apstādināta, tad būtiski palēnināta.
Viņš norāda, ka LNK Industries īsteno projektu no paša sākuma, un pauž – lai gan uzņēmumam ir pietiekami liela pieredze šādas nozīmes objektu būvniecībā iekšzemes ūdeņos – upēs vai ezeros –, būnas būvniecība Baltijas jūrā uzņēmumam ir pirmais šāds projekts, kas ir savādāks un sarežģītāks process galvenokārt tādēļ, ka būvniecības darbus tiešā mērā ietekmē laikapstākļi, viļņu augstums un intensitāte jūrā. Tādēļ, gatavojoties projekta realizācijai, uzņēmuma speciālisti rūpīgi iepazinās ar šādu konstrukciju būvniecības procesu pieredzi citās Eiropas valstīs, kur jūras krasta nostiprināšanas procesi ir īstenoti plašā apjomā un piemērojot dažādus būvniecības paņēmienus un materiālus.
"Pats lielākais izaicinājums ir noķert atbilstošus laika apstākļus, jo šie darbi ir tiešām ļoti specifiski un jāveic ar lielu precizitāti, – vispirms jāieklāj ģeotekstila cauruļu konstrukcija, kas piepildīta ar smiltīm, pēc tam tas viss ir jānostiprina ar granīta akmeņiem, kas ir vesti no Zviedrijas, kā arī speciāli izlietiem lieliem betona kubiem, kas ražoti tepat Liepājā. Ja viļņu augstums, piemēram, ir pusotrs metrs, mēs strādāt nevaram, jo liela daļa darbu notiek zem ūdens un viļņošanās rada peldošās tehnikas lielu svārstīšanos. Laikapstākļi tiešām ir liels izaicinājums darbu procesā – ja esi kādu konkrētu procesu sācis darīt, to ir svarīgi pabeigt. Piemēram, lai ieklātu ģeotekstila cauruļu posmu konkrētā garumā, nepieciešamas divas, trīs dienas un attiecīgi atbilstošs laiks šajās dienās. Tāpēc viena no mūsu darba sastāvdaļām ir arī pastāvīga laika prognožu analīze," stāsta D. Šuškevičs, piebilstot, ka tādēļ darbinieki ir pastāvīgā gatavībā un, ja konkrētajā dienā laikapstākļi ir atbilstoši, darbs notiek no agra rīta līdz pat tumsai. Taču projekta izpildes grafiku laikapstākļi nav negatīvi ietekmējuši, jo vēl pirms reālo darbu uzsākšanas un grafika apstiprināšanas tika analizētas ilgtermiņa laika prognozes, tām arī pieskaņojot darbu grafiku, jau sākotnēji rēķinoties, ka darbus nebūs iespējams veikt nepārtraukti katru dienu.
LNK Industries un arī Liepājas pašvaldības pārstāve kā vēl nozīmīgus izaicinājumus projekta īstenošanā min Krievijas uzsāktā kara Ukrainā radītās sekas uz pasaules ekonomiku, tostarp loģistikas ķēdēm.
Ņemot vērā, ka granīta akmeņi, kas ir daļa no būnas nostiprināšanas materiāla, tiek iepirkti un transportēti no Zviedrijas, problēmas loģistikā likušas darbu izpildītājiem mazliet pasvīst, lai tomēr paspētu saņemt nepieciešamos materiālus.
Taču otrs, varbūt pat būtiskāks faktors, kas zināmā mērā radījis projekta izpildes riskus, bija straujā inflācija pilnīgi visās jomās, kas sadārdzināja kopējās projekta izmaksas, un pasūtītājam ar darbu veicēju bija nepieciešams vienoties par papildu izmaksu aprēķināšanu.
Kā Dienai norādīja abas puses, izpratne par situāciju bijusi abpusēji līdzīga, tādēļ arī izdevies salīdzinoši viegli atrast risinājumu, lai projektu nenāktos apturēt ārēju faktoru dēļ. Vienošanās panākšanu neaizkavēja arī tas, ka lielāko daļu izmaksu finansē ES, kas attiecīgi nozīmē garākus saskaņošanas procesus. Tomēr, tā kā būvnieks bija iesniedzis argumentētu un ar konkrētiem aprēķiniem pamatotu projekta izmaksu pieauguma piedāvājumu, saskaņošanas process visās uzraugošajās struktūrās notika bez aizķeršanās, tādēļ arī šobrīd projekta pabeigšana noteiktajā termiņā nav apdraudēta.
Piemērotākais risinājums
Nepieciešamība risināt krasta erozijas problēmu un attiecīgi novērst apdraudējumu šajā zonā esošajiem objektiem Liepājas pašvaldībā bijusi skaidra jau ilgāku laiku, vērojot sauszemes joslas samazināšanos jau daudzu gadu garumā. Tādēļ pašvaldība sākusi pētīt citu pasaules valstu pieredzi, lai saprastu, kā apturēt krasta eroziju. Pirms tam tika izpētīta jūras gultne, izmērīts straumju virziens un spēks, veikti aprēķini, kā arī dažādas matemātiskās modelēšanas, un tika secināts, ka tieši šāda būna būs vislabākais risinājums mūsu gadījumā, Dienai norādīja Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas Attīstības pārvaldes Projektu ieviešanas nodaļas vadītāja Ieva Dejus.
"Krasta erozijas procesa rezultātā vislielāko risku rada iespējamā avārija vētras laikā, kad jūra radītu bojājumus notekūdeņu attīrīšanas iekārtu tehniskajām būvēm. Šo avāriju seku, kas ietvertu arī plašu vides piesārņojumu, likvidēšanai būtu nepieciešamas ļoti lielas investīcijas un relatīvi garš laika periods. Iespējams, pat notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības apstāšanās, kas būtu pielīdzināma katastrofai Liepājas pilsētā. Tādēļ, lai pasargātu krastu ilgtermiņā, bija nepieciešams neatliekami veikt tādus pasākumus, kas pilnībā apturētu piekrastes erozijas procesus, rezultējoties šiem erozijas procesiem ar lēmumu par Eiropas Savienības līdzfinansēta projekta īstenošanu – būnas izbūvi Baltijas jūrā," viņa piebilst.
Ir vairāki risinājumi, lai pasargātu krastu no erozijas. Piemēram, Vācijā tiek izmantoti dažādi krasta aizsardzības risinājumi. Liepājas gadījumā būnu veido ar smiltīm pildītas ģeotekstila caurules, kam virsū liek gan dabīgus dažādas frakcijas akmeņus, gan speciāli izlietus betona kubus. Galvenais akcents – dažādās pasaules valstīs tiek pielietotas dažādas tehnoloģijas un konstrukcijas krasta aizsardzības būvēm, kas piemērotas konkrētajai vietai un laika apstākļiem, piebilst pašvaldības pārstāve. Viņai piekrīt arī D. Šuškevičs – dažādas preterozijas būves tiek būvētas regulāri. Visā pasaulē – gan Eiropā, gan Tuvo un Tālo Austrumu valstīs. Piemēram, Nīderlandes piekrastē ir uzbūvēts salīdzinoši daudz būnu, jo šajā valstī ir salīdzinoši blīva apbūve tieši jūras krastā, kas attiecīgi arī prasa nepieciešamību pasargāties no jūras ietekmes.
"Atkarībā no konkrētās vietas apstākļiem dažādās pasaules valstīs tiek būvētas dažādu konstrukciju būnas. Tāda veida būnas, kādas veidojam mēs, pasaulē ir salīdzinoši maz, jo lielākoties to konstrukcijās pamatā tiek izmantots akmens. Liepājas gadījumā par visefektīvāko variantu piesaistītie eksperti atzina tieši mūsu īstenoto versiju – ģeotekstila caurules ar smiltīm un nostiprinājumu ar monolītiem betona kubiem un granītu. Te gan jāpiebilst – tā kā visa būnas konstrukcija tiek būvēta atklātā jūrā, cilvēki to neredzēs, taču redzēs tās radīto pozitīvo efektu – jūras sauszemes krasta daļas akumulāciju jeb palielināšanos," pauda LNK Industries pārstāvis.
Dabas spēki varenāki
Lai gan pirmais pozitīvais efekts uz procesiem piekrastē redzams jau tagad, kad ir izbūvēta vēl tikai nedaudz vairāk par pusi būnas, tomēr, pēc zinātnieka J. Lapinska paustā, šis ir tikai pats sākums dabas nenovēršamās ietekmes mazināšanai, un jārēķinās, ka pēc noteikta laika erozijas ietekmes mazināšanai būs nepieciešams pašreizējo būnu uzlabot.
"Protams, šādu konstrukciju izveidošana gandrīz vienmēr dod gaidīto rezultātu, un krasta līnija atjaunojas, taču šis efekts ir tikai uz kādu noteiktu laiku. Patiesībā tā ir tikai mūsu pašreizējās problēmas "uzdāvināšana" mūsu bērniem un mazbērniem. Un parasti ir tā, ka tad, kad šī problēma jau ir nonākusi līdz mūsu bērniem, tā ir kļuvusi daudz, daudz lielāka un sazarotāka, un faktiski mūsu pēcteči ir iedzīti sava veida bezizejas situācijā, kad viņi ir spiesti turpināt uzturēt krasta nosargāšanas sistēmu, lai gan jaunajā situācijā, iespējams, to pat nevajadzētu turpināt," skaidro zinātnieks.
Viņš stāsta, ka līdzīgas situācijas ir pieredzētas daudzviet Rietumeiropas valstīs, kur krasta preterozijas būves ir veidotas jau XIX gadsimta beigās un XX gadsimta pirmajā pusē, lai pasargātu ļoti tuvu jūras krastam savulaik izveidojušās gana blīvās apbūves teritorijas, taču laika ritējuma un dažādu dabīgo procesu ietekmē šīs konstrukcijas šodien vairs nespēj pildīt savas funkcijas, kā dēļ tās ir regulāri jāuzlabo, jāveido aizvien masīvākas, jāremontē un jāpagarina. "Savā ziņā ir tā – tu iedod velnam mazo pirkstiņu, un viņš jau sagrābs visu roku. Diemžēl pārsvarā šo nostiprinājumu pastāvēšanas realitāte ir diezgan līdzīga – tad, kad tiek uzsākti kādas krasta erozijas apturēšanas pasākumi, tad ar laiku šo sistēmu uzturēšana kļūst aizvien dārgāka. Tas ir neizbēgami. Protams, to var darīt, taču jautājums vienmēr ir par resursiem – cik un ko mēs esam gatavi atdot un samaksāt, lai kādas krasta teritorijas netiktu noskalotas," retoriski jautā J. Lapinskis. Pēc viņa paustā, ar krastu erozijas apturēšanas būvju veidošanu tomēr īpaši nevajadzētu aizrauties un to darīt ir svarīgi tikai tajās vietās, kur tiešām krasta erozija rada kādus nopietnus apdraudējumus cilvēkiem vai dabai.
"Skaidrs, ka šādas būnas noteikti nevajadzētu būvēt jebkurā vietā jūras piekrastē, un īpaši šajā ziņā būtu svarīgi mācīties no citu valstu pieļautajām kļūdām. Latvijā ir ļoti maz blīvi apbūvētu vietu jūras krastā, kuras apdraudētu krasta erozijas procesi. Savādāk ir Rietumeiropā un citās pasaules valstīs, kur jūras un okeāna krastā ir daudz blīvas apbūves. Tomēr vēsturiskā pieredze pasaulē liecina, ka tomēr ir vērts ar krasta erozijas procesiem sadzīvot, cik vien iespējams, ja vien tiešām šo procesu dēļ nav apdraudēts kāds ļoti svarīgs vai dārgs objekts, kam ir jāatrodas tieši jūras malā. Piemēram, Vācijā, Baltijas jūras krastā, ir uzkrāta ļoti liela pieredze tieši ar būnām, kuru būvniecības pirmsākumi ir XIX gadsimta sākumā. Ir atsevišķi objekti, kas ir vēl vecāki. Bet mūsdienu speciālistu secinājums ir tāds, ka tomēr to darīt (veidot būnas krasta aizsardzībai – red.) nevajadzēja, tā bija milzīga kļūda, kas kopumā līdz šim ir izmaksājusi ļoti dārgi. Tādēļ, kur vien iespējams, ticis domāts, kā problēmu atrisināt savādāk, vecās būnu konstrukcijas mēģinot aizstāt ar citiem risinājumiem," stāsta zinātnieks.
Jautāts, vai šādas mākslīgi veidotas konstrukcijas, kas būtībā iejaucas un maina jūrā notiekošos dabīgos procesus, nerada kādu apdraudējumu konkrētajā vietā esošajai florai un faunai, J. Lapinskis mierina, ka nekādu būtisku kaitējumu tas nenodarīs.
"Ar tiem dzīvības procesiem jūrā vienmēr situācija ir tāda, ka dzīvā daba pielāgojas tiem apstākļiem, kādos nonāk. Atcerēsimies, ka dzīvība uz Zemes pastāv jau miljardiem gadu, un tā ir spējusi pielāgoties dažādiem apstākļiem. Tāpēc, visticamāk, būs tā, ka tās jūras radības, kas dzīvoja šeit līdz būnas izveidošanai, ja nevarēs piemēroties jaunajiem apstākļiem, te vairs neuzturēsies, savukārt diezgan iespējams, ka viņu vietā te ienāks tādas radības, kurām tieši jaunie apstākļi būs piemēroti dzīvošanai. Taču diezgan droši, ka nekas kardināls tur nemainīsies – noteikti tur neizzudīs kādas ļoti reti sastopamas un aizsargājamas sugas. Kaut kāda negatīva ietekme noteikti būs, bet noteikti par to nav pamata satraukties," uzskata zinātnieks.
Ilglaicīga un specifiska būve
Liepājas būna ir līnijbūve ar trapecveida profilu, tās kopējais garums būs 225 metri, tai skaitā jūras daļa – 177 metri. Platums un augstums – mainīgi, atkarībā no jūras dabīgiem dziļumiem. Būnas ķermeņa kodols veidots no ģeotekstila caurulēm, kuru diametrs ir divi un trīs metri. Caurules tiek piepildītas ar smiltīm. Būnas pamatnē ir ģeotekstila slānis, pa ārējo perimetru būnu no viļņošanās un ledus aizsargā ar granīta akmeņiem (diametrs 0,7–0,9 metri), kas tiek piegādāti uz Liepāju no Zviedrijas. Kopumā būs nepieciešami 10 tūkstoši tonnu granīta. Būnas platums augšpusē būs pieci metri, bet pamatā 32 metri. Būnas tālākajā daļā 75 metru garumā būs arī zemē iedzītas rievsienas un 7,2 tonnas smagi betona kubi, kuru šķautne ir 1,45 metru garumā. Šie kubi – kopskaitā 1919 – būs novietoti apmēram četru metru augstumā virs jūras līmeņa. Kubi tika izgatavoti speciāli būnas būvniecībai ziemas laikā turpat Liepājā.
Pēc konstrukcijas risinājuma un materiālu ilgmūžības būnas kalpošanas laiks ir ne mazāks kā 60 gadu, ja tiek ievērota pareiza būnas tehniskā ekspluatācija.
Projekta kopējās izmaksas ir 6,342 miljoni eiro, no tā ERAF finansējums 4,675 miljoni eiro, pašvaldības līdzfinansējums – 1,461 miljons eiro, valsts budžeta līdzekļi – 206,25 tūkstoši eiro. Pēc projekta ieceres, 60 gadu laikā krasta līnijas pieaugums pie notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, balstoties uz matemātisko modelēšanu, tiek prognozēts pieci metri.