Te gan būtiski atcerēties, ka šīs runas un pieņēmumi nav tikai ar Latviju tieši saistītu ekspertu, "dīvāna ekspertu" vai sazvērestības teoriju piekritēju radīts un izplatīts mīts ar vēlmi gūt popularitāti. Šādus teorētiskus pieņēmumus pauduši arī gana respektabli pasaules līmeņa politiķi vai militārie eksperti. Te gan būtiski arī zināt un saprast, vai no šo cilvēku runātā nav izrautas frāzes, rezultātā iegūstot citu toni.
Tas, ka sabiedrībā nedrošība par rītdienu ir būtiski palielinājusies, ir pilnīgi saprotami, jo atšķirībā no Nacionālo bruņoto spēku (NBS) labi domātajā paziņojumā sabiedrībai pieminētās Spānijas, Francijas vai Itālijas Latvijai ir tieša robeža ar agresorvalsti un visam klāt vēl ilgas okupācijas un represiju pieredze. Pilnīgi saprotami, ka mēs daudz jūtīgāk un piesardzīgāk lasām ziņas vai prognozes (nu, vai daudzos gadījumos "ziņas un prognozes") par iespējamu militāru uzbrukumu mūsu valstij. Tieši tādēļ valdības un drošības struktūru stratēģiju plānotājiem un komunikācijas ekspertiem šodien ir desmitkārt lielāks izaicinājums un atbildība plānot un veidot tādu komunikāciju ar sabiedrību, kas nevis "ieaijā absolūtā mierā", bet gan ir skaidri saprotama un atklāta – jā, mēs apzināmies, ka kaimiņos ir neprognozējams agresors, jā, tiek teorētiski pieņemti visdažādākie notikumu attīstības scenāriji, jā, mēs to zinām un patiešām darām visu (tostarp to, kas publiski netiek atklāts), lai agresors neienāktu un neielidotu ne centimetru mūsu valstī. Protams, jau tagad daudz tiek stāstīts un skaidrots, tomēr acīmredzami ar to nepietiek, ja jau cilvēki viens otram mēdz uzdot jautājumu: kā tu domā, būs vai nebūs kara mūsu mājās?
Un vēl – tiem, kam esam uzticējuši mūsu labklājību un drošību, vērts padomāt arī par savu izteikumu saturu, stilu un laiku. Kaut vai tāpēc, ka otrdien pa dienu izskanēja jau pieminētais NBS uzsaukums sabiedrībai, ko pēc tam citēja arī premjere, bet pašā vakarā parādās aizsardzības ministra tvīts, kas sākas ar vārdiem: "Pildot manu pavēli, jau šodien nekavējoties uzsākti robežas pastiprināšanas darbi (...)" un tikai tvīta beigās ir norāde uz valdības lēmumu par Austrumu robežas plānveida pastiprināšanas programmu. Piedošanu, bet ļoti nepārdomāta vēstījuma konstrukcija.
Proti, tu nedrīksti pārmest sabiedrībai par to, ko pats dari nepareizi.