Stuba (starptautiska līmeņa politiķis ar lielu diplomāta pieredzi) publikācija sākas ar secinājumu, ka Rietumu dominēšanas laikmets, "kādu mēs to zinājām", ir beidzies un tagad dienaskārtībā ir jautājums par to, kāds turpmāk būs "globālās varas" sadalījums. Galvenais šajā gadījumā gan ir nevis šī fakta atzīšana, bet gan Somijas prezidenta skatījums uz galvenajiem ģeopolitiskajiem spēlētājiem.
Atšķirībā no ierastajiem centieniem sadalīt pasauli demokrātijās un autokrātijās vai globālajos Rietumos un Dienvidos Stubs pauž viedokli par triju spēlētāju – globālo Rietumu, globālo Austrumu un globālo Dienvidu dalību cīņā par varas pārdali. Globālie Rietumi – tās ir 50 demokrātiskās rietumvalstis, kuras vēlas esošās pasaules kārtības saglabāšanu, bet globālie Austrumi – 25 valstis ar "spēcīgu autoritāro sastāvdaļu" un Ķīnu priekšgalā, kuras tuvākie sekotāji ir Krievija un Irāna un kas vēlas, lai "Rietumiem apgrieztu spārnus". Pie globālajiem Dienvidiem savukārt pieskaitītas aptuveni 125 "svārstīgās" nerietumu valstis trīs kontinentos (tostarp tādas kā Indija, Brazīlija, Saūda Arābija u. c.) un ar dažādām politiskajām iekārtām.
Publikācijā norādīts, ka dalījums ir vienkāršots, tomēr labi ilustrē patlaban notiekošos globālos procesus, kuru ietvaros, atbilstīgi Stuba viedoklim, galvenā cīņa starp Rietumiem un Austrumiem notiek par Dienvidu "sirdīm un prātiem", jo tieši Dienvidi beigās būs tie, kuri noteiks jaunās pasaules kārtības attīstības virzienu. Attiecīgi, lai uzvarētu šajā cīņā, Rietumiem ir jānodrošinās ar Dienvidu labvēlību un jābūt gataviem uz kompromisiem. Tostarp atsakoties no atsevišķām savām interesēm, piešķirot globālo Dienvidu valstīm balsstiesības Rietumu izveidotajos un kontrolētajos starptautiskajos institūtos u. c.
Kopumā šāds redzējums, pat neraugoties uz krietnu skaitu strīdīgu punktu un apgalvojumu, jebkurā gadījumā ir labs mēģinājums iezīmēt ceļu, pa kādu rietumvalstīm būtu jāiet seismisku pārmaiņu globālajā ģeopolitikā laikā. Pie kam jo vairāk būs šādu reālismā balstītu redzējumu un diskusiju par tiem, jo lielāka ir iespēja, ka pareizais ceļš arī tiks atrasts. Alternatīva ir jaunās realitātes neatzīšana, vienlaikus vērojot jaunas "pasaules bez Rietumiem" tapšanu.