Domapmaiņā par to, kā situāciju vērst par labu, kāds X lietotājs citē it kā miljardiera Vorena Bafeta teikto: jāpieņem likums, kas nosaka, ka ik reizi, kad budžeta deficīts pārsniedz 3% no IKP, esošie kongresmeņi nav tiesīgi tikt pārvēlēti nākamajā sasaukumā. Kāds cits X lietotājs iesaka šādos gadījumos paredzēt visiem kongresmeņiem algas samazinājumu par 20%, līdz budžetā atkal izveidojas pārpalikums – tas būšot labs stimuls viņiem sākt aktīvi rosīties un attiecīgi atgūt savu iepriekšējo atalgojuma līmeni.
Protams, diskusija ir daudz plašāka, tostarp ar dažādu sazvērestības teoriju piesaukšanu, taču, tā pavisam nopietni raugoties, šīs it kā populistiskās idejas nemaz arī nav tik populistiskas un pat varētu būt gana iedarbīgas. Nezinu gan, vai tieši Amerikā, bet neizslēdzu, ka Latvijā gan.
Turklāt jāsaka: te noteikti nebūtu jāskatās tikai un vienīgi uz politiķiem, bet gan jo īpaši uz lielāka vai mazāka statusa valsts amatpersonām un citām atbildīgajām publiskā servisa amatpersonām. Ja tā paraugāmies tieši, nav nekādas starpības, vai budžeta deficīts pieaug vai krītas, vai tā apjoms ir mazs vai katastrofāli liels, vai nodokļu maksātāji saņem pakalpojumu pilnā apjomā, nepilnīgi vai vispār nemaz – politiķu un ierēdņu atalgojums no tā nemazinās. Ierastajā datumā ierastajā apjomā ik mēnesi katrs politiķis un ierēdnis un viņiem pielīdzināmie publiskā servisa darbinieki saņem savu ierasto algu. Pat vēl vairāk – tikai nedaudzas reizes totālu krīžu laikā nepieciešamās "konsolidācijas" dēļ arī ierēdņu un politiķu algas tikušas samazinātas, bet, tiklīdz krīzes ir "pārvarētas", tā sākas ikgadējais riņķadancis – piemēram, līdz ar minimālās algas paaugstināšanu automātiski algu lēciens notiek ierēdņiem, politiķiem un tamlīdzīgiem publiskajā servisā strādājošajiem, un ne politiķus, ne ierēdņus īpaši nesatrauc, ka šie algu kāpumi ir uz privātā sektora rēķina, un jo mazāk satrauc, ka gadiem dzīvojam ar budžeta deficītu, tātad – aizņemtu naudu.
Valsts pārvaldē nav ļoti daudz tādu, kurus tiešām uztrauc budžeta naudas izlietojuma efektivitāte un lietderība, tāpēc arī dzīvojam pusbadā un parādos līdz ausīm. Iespējams, kad katrs politiķis un ierēdnis par to atbildēs "pēc pilnas programmas" un izjutīs sekas tieši uz savas ādas, situācija krasi mainīsies, un naudas patiešām būs "tik daudz kā nekad".