Protams, darbnespējas lapu apmaksas optimālā modeļu meklējumi nav nekas nosodāms, turklāt ir iespējams, ka taisnība ir visiem, kuri uzskata, ka līdzšinējais modelis jāmaina.
Tāpat arī nav noliedzams, ka ir dzirdēts – darbnespējas lapas tiek izmantotas situācijās, kad pastāv ar veselību nesaistīti apstākļi, piemēram, individuāls konflikts ar darba devēju par atteiktu atvaļinājumu, plaša daudzu darbinieku neapmierinātība ar darba organizēšanu un grafikiem, centieni novilcināt darba attiecību pārtraukšanu un pat vadītāja vēlme izvairīties no lēmuma pieņemšanas. Tāpat arī tiek stāstīts par gadījumiem, kad darbnespējas lapa palīdz maskēt atkarību (visbiežāk, alkohola atkarības) problēmas. Taču šie visi ir neoficiāli dzirdēti stāsti, kuri var būt, un var arī nebūt patiesi.
Turklāt jāņem vērā, ka ārsti, kuriem ir tiesības piešķirt pacientam darbnespējas lapu, par savu rīcību ir atbildīgi, līdz ar to visiem, kuri kategoriskā tonī apgalvo, ka Latvijā sistemātiski notiek darbnespējas lapu nepamatota izsniegšana, vajadzētu padomāt, vai viņiem ir konkrēti pierādījumi šādam apgalvojumam.
Turklāt uzņēmējiem vajadzētu atcerēties, ka tieši viņi ir tie, kuri gadiem pārmet gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan citiem kontrolējošajiem dienestiem to, ka dažu "melno avju" dēļ dienesti uz visiem biznesa veidotājiem raugās kā uz blēžiem, kuri izmanto katru iespēju, lai izvairītos no nodokļu maksājumiem, apietu normatīvo regulējumu un ignorētu izvirzītās prasības. Taču tagad, lūk, izrādās, ka daži uzņēmēji domā – ārsti, kuri izraksta darbnespējas lapas, un pacienti, kuriem tās izraksta, ir dalībnieki blēdīgā shēmā, kuras mērķis ir ieriebt darba devējiem.
Te nu ikvienam derētu apzināties, ka Latvijā ir milzums cilvēku, kuri darbnespējas lapu izmanto tikai nopietnu veselības problēmu gadījumā. Turklāt, raugoties plašāk, darbnespējas lapu sistēmas būtība ir rūpes par visas sabiedrības veselību (piemēram, lai sasirgušais neietu laukā no mājām un neinficētu daudzus cilvēkus) un arī par iedzīvotāju dzīves ilguma pagarināšanu.
Laikrakstā Diena un žurnālā Dienas Bizness ir bijušas lasāmas publikācijas, kurās analizētie dati rāda, – Latvijas iedzīvotāju mūžs uz citu valstu fona nav tas garākais, un it īpaši asa problēma ir vīriešu pāragra mirstība.
To ņemot vērā, nopietni jāapsver, vai jebkādi centieni taupīt uz darbnespējas lapu rēķina atbilst mūsu valsts interesēm?