Proti, kopš vakardienas tirdzniecībā laižamas plastmasas pudeles tikai ar neatdalāmu korķi, paredz ES Direktīva par plastmasas izstrādājumu kaitējuma uz vidi ierobežošanu, kā arī attiecīgi Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums, ziņoja LETA. Turpmāk ražotāji dzērienu iepakojumu var laist tirgū tikai tad, ja no plastmasas izgatavotie korķīši un vāciņi visā paredzētajā dzērienu iepakojuma lietošanas laikā nav atdalāmi no dzērienu iepakojuma. Minētais noteikums neattiecas uz dzērienu iepakojumu ar metāla korķīšiem un vāciņiem ar plastmasas blīvēm. Šādas pudeles ar "neatdalāmu" korķi arī Latvijas tirgū vairs nav jaunums un jau paspējušas izraisīt, maigi sakot, patērētāju neizpratni un neapmierinātību, jo būtībā apgrūtina preces lietošanu.
Protams, var teikt, ka īgņas atradīs iemeslu piekasīties jebkam jaunam, tomēr šī nu jau reālajā dzīvē ieviestā Eiropas birokrātu iegriba izraisa ne tikai neapmierinātību, bet arī ironisku pasmiešanos par to, cik tālu muļķībās var aizdomāties cilvēks ierēdniecībā, kad viņam pirmšķietami savā amatā īsti nav nekā prātīga, ar ko nodarboties.
Šajā birokrātisko izgudrojumu stāstā ir divi aspekti. Pirmkārt, šie "neatdalāmie" korķi ir diezgan viegli atdalāmi un arī tiek atdalīti tieši tāpēc, ka ir traucējoši. Līdz ar to šī "ierēdnieciskā jaunrade" savu funkciju nepilda vai pilda ļoti nosacīti. Līdz ar to ir pamats apšaubīt, vai "neatdalāmie" korķi mazinās vides piesārņošanu. Un otrs aspekts – te gan ir ilgtspējīgāka jēga – turpmāk drīkstēs laist tirgū dzērienus vienreizlietojamā plastmasu saturošā vai kompozīta iepakojumā ar ietilpību līdz trim litriem, ja dzērienu iepakojums satur vismaz 30% pārstrādātas plastmasas, – te tiešām saredzams taustāms ieguvums vides piesārņojuma mazināšanai. Taču būtībā šī "neatdalāmo" korķu jaunrade atmiņā atsauc pirms daudziem gadiem piedzīvoto gurķu izliekuma pieļaujamā leņķa normatīvus, ko taču arī kaut kādi ES birokrāti bija kaut kādu viņiem vien zināmu iemeslu dēļ izgudrojuši un pat centās iedzīvināt mūsu ikdienā.
Ne korķi, ne gurķi nav ne pirmie ne, diezgan ticami, arī pēdējie ES birokrātu muļķības ilgtspējības piemēri. Tādus absurdus var atrast ikvienā dzīves jomā. Gan jau sabiedrība pieradīs arī pie "korķa direktīvas", jo beigu beigās ierēdniecība cenšas turēties pie birokrātijas tikpat stingri kā tagad "neatdalāmais" korķis pie pudeles.