Marrākešai eiropieša acīs ir īpaša burvība(1)
Ir diezgan riskanti iemīlēties pilsētā, kurā vēl ne reizi nav būts, nodomāju, kad mūsu šofera Hamida auto lēni ripoja gar Marrākešas medīnas sārti rozā mūri. Noputējušu un arhitektūras ziņā pilnīgi bezpersonisku. Tādu, kas varētu slēpt jebko. Manām attiecībām ar Marrākešu jau bija vēsture: visā līdzšinējā ceļošanas pieredzē tā ir vienīgā pilsēta, kuru biju izsapņojusi, vēl tajā nebūdama.