Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieces Ilzes Znotiņas uzkrājumi pagājušajā gadā palielinājušies līdz 115 455 eiro, liecina viņas iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2020.gadu.
Premjers Krišjānis Kariņš (JV) 2020.gadā Ministru prezidenta amatā nopelnījis 73 158 eiro un audzējis uzkrājumus, liecina viņa valsts amatpersonas deklarācija.
AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs pagājušajā gadā par darbu uzņēmumā nopelnījis 179 923 eiro, kas ir par 9,8% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.
Saeimas deputāts Juris Jurašs (JKP) pērn pārdevis nekustamo īpašumu un samazinājis parādsaistības, liecina Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā pieejamā amatpersonas deklarācija.
Tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) ienākumi 2019.gadā sasnieguši 69 575 eiro, kas ir par 25 018 eiro vairāk nekā 2018.gadā, savukārt politiķa parādi sarukuši par 3266 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta publiskotā amatpersonas deklarācija.
Valsts kanceleja izstrādājusi valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma projektu, kurā rosināts publiskot amatpersonu atalgojumu, nenorādot vārdu un uzvārdu.
Latvijas boksera un Valsts policijas inspektora Maira Brieža ienākumi pagājušajā gadā bijuši 341 147 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija.
Zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL/TB-LNNK) kopējie ienākumi pērn bija 95 035 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta publiskotā amatpersonas deklarācija.
No amata atstādinātā Rīgas mēra Nila Ušakova (Saskaņa) kopējie ienākumi pērn sasniedza 77,6 tūkstošus eiro, kas ir par 3% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija.
Tagadējais Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš (Saskaņa) 2018.gadā par deputāta pienākumu pildīšanu nopelnījis 4487 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta publiskotā amatpersonas deklarācija.
Publiskajā telpā plašu rezonansi izraisījis Satversmes tiesas spriedums, ar kuru atzītas par spēkā neesošām normas, kas noteica valsts un pašvaldību institūcijām par pienākumu katru mēnesi publicēt un vismaz astoņus gadus glabāt mājaslapās informāciju par darbinieku atalgojumu. Saeima, pieņemot šīs – nu jau apstrīdētās normas, bija pieļāvusi labas likumdošanas principa pārkāpumu jau sākumā. Pamattiesību ierobežojums nebija noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu.