Armēnija un Azerbaidžāna otrdien apsūdzējušas viena otru apšaudēs uz abu valstu robežas, un Erevāna paziņojusi, ka Azerbaidžānas armija Armēnijas Sjunikas provincē nogalinājusi četrus armēņi karavīrus.
Azerbaidžāna ceturtdien atteikusies piedalīties sarunās ar Armēniju, kas šomēnes bija plānotas ASV, jo Baku skatījumā Vašingtonas nostāja esot neobjektīva.
Pēdējās nedēļās Kalnu Karabaha atkal nonākusi ziņu virsrakstos, kārtējo reizi aktualizējot nereti par mūžīgu dēvēto konfliktu starp Armēniju un Azerbaidžānu. Vai šoreiz tas nozīmē atrisinājumu vai tikai jaunus satricinājumu riskus? Kādas intereses notikušais iezīmē reģiona ģeopolitikā un kādas pārmaiņas varētu nest nākotnē?
Kopš Azerbaidžānas 19.septembra zibensofensīvas no Kalnu Karabahas Armēnijā ieradušies jau aptuveni 85 000 bēgļu, piektdien pavēstīja Armēnijas varasiestādes.
To, cik sarežģīti aplūkot Armēnijas un Azerbaidžānas konfliktu par Kalnu Karabahu, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Vidzemes Augstskolas prorektors Māris Andžāns skaidro intervijā Agnesei Margēvičai.