Kā norāda Ārlietu ministrijā (ĀM), šī gada 19.septembrī Azerbaidžāna īstenoja speciālo pretterorisma operāciju Karabahā, lai pilnībā pārņemtu kontroli pār reģionu. Operācijas rezultātā Karabahas armēņi 24 stundu laikā kapitulēja un vēlāk paziņoja par Karabahas pārvaldes pašlikvidāciju.
Uzreiz pēc kapitulācijas sākās Karabahas armēņu masveida izceļošana no Karabahas, kur to sākotnējais skaits provizoriski tika lēsts 120 000 cilvēku apmērā, uz Armēniju, radot nopietnu ekonomisku un humāna rakstura spiedienu.
Saskaņā ar Armēnijas un starptautisko partneru, tostarp Eiropas Savienības (ES) un ANO aplēsēm Armēnijā no Karabahas kopš 20.septembra ir ieradušies vairāk nekā 100 000 cilvēku, kuri izmitināti visos 11 valsts reģionos.
ĀM akcentē, ka Armēnijas iestādēm nepieciešama steidzama rīcība, lai mazinātu Karabahas iedzīvotāju spiestās pārvietošanās rezultātā radīto humānās krīzes apmēru. Starptautiskajai sabiedrībai nepieciešams sniegt palīdzību, lai mazinātu šīs krīzes sekas uz Armēniju.
Pēc ĀM paustā, humānā situācija Armēnijā Karabahas armēņu masveida pieplūduma dēļ joprojām saglabājas ļoti nopietna. Ar Latvijas vēstniecības Armēnijā iesaisti ir identificēts plašs vajadzību spektrs, ko nepieciešams nekavējoši risināt - sākot ar psiholoģisko un medicīnisko palīdzību līdz pirmās nepieciešamības preču sagādes, kā arī izmitināšanas nodrošināšanai.
Tāpat ir iedarbināts ES civilās aizsardzības mehānisms, un Armēnija pieņem palīdzību arī no valstīm divpusēji. ES humānās krīzes risināšanai novirzījusi 5,2 miljonus eiro, savukārt virkne ES dalībvalstu šajā kontekstā sniegušas individuālu atbalstu Armēnijai: Francija 15,2 miljonus eiro, Lietuva - 350 000 eiro, Čehija - 200 000 eiro, Igaunija - 50 000 eiro apmērā. Polija ir nosūtījusi humāno preču kravas, savukārt Vācija un Dānija ar Starptautiskā Sarkanā Krusta starpniecību piešķīrušas attiecīgi 5 miljonus eiro un 130 000 eiro.
ĀM uzsver, ka Latviju un Armēniju vieno labas un konstruktīvas divpusējās attiecības 32 gadu garumā. Latvija atbalsta Armēnijas centienus diversificēt savu ārpolitiku un nostiprināt savu demokrātiju, veidojot ciešāku un padziļinātāku dialogu ar ES.
Solidarizējoties ar starptautisko sabiedrību un citām ES dalībvalstīm, tostarp Lietuvu un Igauniju, plānots veikt iemaksu Armēnijai 100 000 eiro apmērā kā Latvijas atbalstu no Karabahas ieceļojošo iedzīvotāju tūlītējo humāno vajadzību apmierināšanai, īpaši ņemot vērā tuvojošos ziemu un Armēnijas ierobežoto kapacitāti un resursus.
Plānots, ka Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirs ĀM finansējumu 100 000 eiro apmērā palīdzības sniegšanai Armēnijai.
2023.gadā Latvija krīzes situācijās ir sniegusi līdzīga veida atbalstu Turcijai, Slovēnijai un Marokai.