Vairāk investējam Lietuvā
Baltijas valstu spējas noteiks investīcijas enerģētikas un militārās jomas attīstībā.
Dainis Gašpuitis
Līdz izdzīvošanas režīmam nenolaidīsimies
Par inflācijas plosīšanos, valdības atbalsta pasākumiem un par to, kad gaidāma gaisma tuneļa galā, Rolanda Pētersona saruna ar SEB bankas ekonomistu Daini Gašpuiti.
Gašpuitis: Mazumtirdzniecības izaugsme buksē, e-komercija kļūs arvien populārāka
Šā gada augustā, salīdzinot ar 2015.gada augustu, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījuma pieaugums bija nepatīkami niecīgs jeb 1,1%. Kritumu uzrādīja pārtikas preču apgrozījums par 2,3%, bet nepārtikas preču grupā tas pieauga par 2,8%.Augustā aktīvs apgrozījuma kāpums uzrādījās tādās nepārtikas preču grupās kā apģērbi, apavi un ādas izstrādājumi (+23,7%), kultūrai un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (+21%), farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (+9%), mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (+7,9%), kā arī mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (+7,2%).
Gašpuitis: Vai "helikopteru nauda" kļūs par realitāti?
Monetārās politikas instrumentu klāsts, ar kuru palīdzību veicināt izaugsmi un inflāciju, un jau esošo ietekme, strauji izsīkst. Arvien vairāk uzmanības tiek pievērsta konceptiem, kas pavisam nesen vēl šķita neiespējami. Nu kādu laiku ir dzirdami viedokļi par to, ka centrālās bankas varētu uzsākt "helikoptera naudas politiku" (HNP).
Gašpuitis: Deflācija izpaliek, turpmāk inflācija kļūs nedaudz straujāka
Augustā vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,7%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām augustā bija cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, kā arī cenu kāpumam atpūtai un kultūrai.
Gašpuitis: Smagnējs pieaugums mazumtirdzniecībā turpinās
Jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījums gada laikā ir audzis vien par 1,3%. Pārtikas preču grupā apgrozījums samazinājās par 3,9%, bet nepārtikas preču grupā tas pieauga par 4,6%.Labvēlīgās tendences ekonomikā, kas turpina stiprināt pirktspēju, šogad ļoti vāji atspoguļojas mazumtirdzniecības rādītājos un turpmākā mazumtirdzniecības izaugsme, šķiet, būs ļoti piezemēta.
Gašpuitis: Darba samaksas kāpums strauji saplok
Šā gada 2.ceturksnī mēneša bruto darba samaksa valstī palielinājās par 3,3% un bija 838 eiro. Vidējā neto darba samaksa valstī sasniedza 616 eiro. Privātajā sektorā darba samaksa palielinājās par 3,3%, bet sabiedriskajā sektorā 3,2 %.Neskatoties uz saspīlēto situāciju darba tirgū, bija sagaidāms, ka lēnīgās izaugsmes un nenoteiktības ietekmē darba samaksas kāpums, salīdzinājumā ar pērnā gada 6,8% un pirmā ceturkšņa 5,3% pieaugumu, turpmākajos divos gados palēnināsies.
Gašpuitis: Pārprodukcijas posms noslēdzas
Naftas tirgus pamazām virzās uz līdzsvara pusi, jo jēlnaftas krājumi mazinās, pieprasījums ir veselīgs, bet piedāvājums sarūk. Tādēļ ir spēkā prognozes par naftas cenu atgūšanos turpmākajos divos gados (2017. un 2018.gadā), respektīvi 55 ASV dolāri un 60 ASV dolāri. Šā gada trešajā un ceturtajā ceturksnī naftas vidējās cenas prognoze ir 50 ASV dolāri.
Gašpuitis: Bezdarbs turpinās lēnu lejupslīdi
Lai arī gada sākumā bezdarbs pakāpās līdz 10,3%, otrajā ceturksnī bija vērojams raksturīgs bezdarba sarukums, ko veicina sezonālo darbu pieejamība. Gada otrajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā noslīdēja līdz 9,5%, kas atbilst 94,5 tūkstošiem darba meklētāju. No šī pulka 40,3% jeb 38 tūkstoši darbu nespēja atrast vismaz gadu vai ilgāk.