Dienas replika

Tikai šeit

Simt vienu dienu, līdz šā gada 18. novembrim, Latvijas valsts proklamēšanas 93. gadadienai, ilga laikraksta Diena unRadio 101 kopīgi sākta akcija Tikai šeit - Latvijā! Simt vienā akcijas dienā Diena un Radio 101 aicināja Latvijas iedzīvotājus stāstīt par lietām, notikumiem un cilvēkiem, kuru dēļ iespējams teikt, ka tā var būt tikai šeit, Latvijā, un ka mēs ar to lepojamies.

19. novembris, 2011, 7:41

Divi procenti

NATO valstu norma aizsardzības izdevumiem ir 2% no IKP. Ne visas dalībvalstis to pilda, patiesībā lielākā daļa to nepilda, īpaši krīzes laikā. Tomēr, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, NATO valstis cenšas savas apņemšanās pildīt, īpaši tās, kuras labāk apzinās potenciālos draudus. Mūsu kaimiņvalsts Igaunija jau 2012.

11. novembris, 2011, 6:56

Saglabāt seju

Jāšaubās, vai Nacionālās apvienības (NA) lielākā problēma un steidzamākais uzdevums ir NA piedēvētais tēls ārzemju presē. Ja pašai NA un tās koalīcijas partneriem ir pietiekama pašcieņa un arī zināšanas, tendenciozus izteikumus ārpus Latvijas var atspēkot, kaut vai norādot uz citās Rietumu valstīs pie varas esošu politisko spēku izteikumiem un rīcību jautājumos, kas skar pamatnāciju iepretim imigrantiem un svešām interesēm vispār. Ja NA ir radikāļi, tad tādi radikāļi ir arī politiskās elites locekļi Dānijā, Itālijā, Francijā utt.

10. novembris, 2011, 6:55

Nelolosim ilūzijas

Nav noliedzams, ka citu etnosu vēstures, kultūras zināšana uzlabo attiecības ar šiem «citiem». Cilvēks, kurš kaut cik zina amerikāņu literatūru, nekad neuzskatīs, ka jeņķi ir stulba hamburgeru rijēju tauta, pārņemta ar naudas pelnīšanu. Cilvēks, kuram ir gadījies redzēt afrikāņu skulptūras vai tekstilijas, nekad nedomās, ka Āfrikā dzīvo paslinki tumsoņas, kas māk tikai dejot un taisīt bērnus. Utt. No šī viedokļa jaunās kultūras ministres uzstādījums, ka kultūra varētu būt attiecību uzlabotāja starp Latvijā dzīvojošajām nācijām, ir pareizs. Teorētiski.

9. novembris, 2011, 6:55

Grieķija nav tālu

Kāpēc mums būtu jāuztraucas par ekonomiskā un politiskā haosa pārņemto Grieķiju? Tāpēc ka Latvija ir ļoti atkarīga no situācijas Eiropā. Lielākie aizdevēji Grieķijai ir Francijas un Vācijas bankas un privātie investori. Tieši Vācija līdz ar citām ES valstīm pēdējos gados kļuvusi par nozīmīgāko tirgu Latvijas eksportētājiem. Savukārt tieši Vācijas bankām ir problēmas Grieķijā. Kavējoties Vācijas ekonomikai, kavēsies arī Latvijas ekonomika. Ja parādu norakstīšanas zāles būs jāizraksta vēl Itālijai, pārāk optimistiska var izrādīties pat pesimistiskā Latvijas attīstības prognoze.

8. novembris, 2011, 6:42

Izmēra nozīme

Mūsu neoliberālisma klasiķe Sarmīte Ēlerte apgalvo, ka Latvijas sabiedrība nesamērīgi daudz gribot no valsts, bet reizē esot ārkārtīgi kritiska pret visu, kas notiek. Šāds apgalvojums valstī, kurā pilsoņu sociālā aizsardzība ir viena no vājākajām Eiropas Savienībā, ir stipri dīvains. Diez vai Latvijas knapā sociālā sistēma ir tas, ko var nosaukt par «nesamērīgi daudz no valsts puses». Un latviešu klusā piekrišana vienai cirpšanai pēc otras diez vai ir tas, ko var nosaukt par «ārkārtīgi kritisku» attieksmi.

7. novembris, 2011, 7:11

Sapņi un īstenība

Ja pilnībā tiks realizēts Rail Baltic projekts, tad Latvijas iedzīvotāji varēs nedēļas nogalē ar vilcienu doties uz Venēciju. Skan burvīgi. Tik burvīgi, ka liekas neticami. Pašlaik izskatās, ka arī Latvijas Satiksmes ministrijas pārstāvji vēl tā īsti šim sapnim netic. Jo sapņošana ir viena lieta, bet aritmētika - otra lieta.

4. novembris, 2011, 6:45

Spartiešu pēcteči...

Elegantākais motīvs, kas atkārtojas abu grieķu uzņēmēju paustajā par krīzi viņu valstī, skan: jā, mēs jau arī esam rīkojušies aplami un blēdīgi, bet vainīga tomēr ir valsts un politiķi, kuri ļāvuši mums tā rīkoties... Te nu bija ilgais ceļš caur dažādiem vēstures pārbaudījumiem uz demokrātiju, brīvību.

3. novembris, 2011, 6:54

Cieņas jautājums

Lai arī Rīgā nedēļas nogalē bija ieradies šāgada Nobela prēmijas laureāts literatūrā zviedru dzejnieks Tomass Transtremers, viņa grāmatas atvēršanas pasākumu ignorēja gandrīz visas lūgtās Latvijas valsts amatpersonas. Pasākuma organizatori domā, ka Tomasa Transtremera veselība ir tik vāja, ka šī, visticamāk, būs vienīgā Nobela prēmijas literatūrā ārvalstu vizīte šogad.

2. novembris, 2011, 6:35

Par daudz un par maz

Ziņa par arvien pieaugošo cilvēku skaitu savienojumā ar tikpat izplatīto viedokli par resursu izsīkšanu vairumam cilvēku rada viennozīmīgi trauksmainas izjūtas. Tādu nastu mūsu planēta neizturēs! Pat ja zinātnieki savienojumā ar apzinīgiem politiķiem (un patērētājiem) kaut ko izdomās, kas risinātu energoresursu jautājumu, lauksaimniecības ražīguma kāpums netiek līdzi ēdāju skaitam.

1. novembris, 2011, 6:48

Eņģeļa spārni

Pirms 20 gadiem Dana un Viljams Šulci nodibināja misiju Pakāpieni, lai vāktu ziedojumus un sniegtu atbalstu bērniem. Viņu labie darbi ir kā eņģeļa spārni, šodien par Šulcu darbiem saka cilvēki. «Tajā laikā es neko citu nevēlējos, kā tikai nomirt. Dana ar Viljamu pasniedza man roku, palīdzēja pienācīgi dzemdēt bērniņu. Šulci izglāba manu un nedzimušā bērniņa dzīvību,» raksta sieviete vienā no pieteikuma vēstulēm Latvijas lepnumam.

31. oktobris, 2011, 6:50

Palūgt, nevis prasīt

Naudas diņģēšana no skolēniem (precīzāk, viņu vecākiem) Latvijas skolās 2011. gadā patiesībā nepārsteidz - tie, kuri skolā gājuši vēl attīstītā sociālisma laikā, kad izglītība bija bezmaksas, atcerēsies, ka arī tad bija t. s. fonda naudas. Apstākļos, kad finansējums kādai nozarei ir vai nu nepietiekams a priori, vai arī juceklīgi veidots, šādi līdzmaksājumi, šķiet, būs vienmēr. Un, ņemot vērā, ka naudas izglītības sfērai būs par maz arī pārskatāmā nākotnē, acīmredzot pareizākais būtu beigt sevi mānīt ar vārdu «bezmaksas» un pieņemt skarbo realitāti.

28. oktobris, 2011, 7:04

Šodien

Dienas replika