"Mēs vienojāmies, ka pieaugot nedraudzīgu valstu hibrīdagresijai un kinētiskiem uzbrukumiem mūsu reģionā, mums ir jāsaglabā miers, taču joprojām jābūt arī vērīgiem un modriem, gataviem stingrai kopīgai atbildei," Šimonīte teica žurnālistiem.
"Kabeļu bojājumi pagājušajā nedēļā Baltijas jūrā tikai izceļ, cik svarīga ir koordinācija starp Baltijas jūras reģiona valstīm," viņa piebilda.
Lietuva, Zviedrija un Somija ir sākušas sākotnēju izmeklēšanu par kabeļu bojājumiem Baltijas jūrā.
"Atkarībā no to rezultātiem ES un NATO sabiedrotajiem ir atbilstoši jāreaģē uz ļaunprātīgām darbībām, piemērojot ierobežojošus pasākumus," teica Lietuvas premjerministre, kuras amata termiņš beigsies, kad tiks apstiprināta sociāldemokrāta Gintauta Palucka valdība, kas pašlaik tiek veidota.
Arī Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) preses konferencē norādīja, ka kritiskās infrastruktūras labākai aizsardzībai Baltijas jūrā nepieciešama Baltijas valstu koordinēta rīcība.
"Mēs varam būt stiprāki, ja koordinējam savas darbības, ja rīkojamies kopā," sacīja premjere, piebilstot, ka, strādājot kopā, iespējams pretoties draudiem, kas šobrīd nāk no Krievijas puses.
Viņa uzsvēra, ka Baltijas valstīm jau patlaban esot ļoti laba sadarbība šajā jautājumā, apmainoties ar informāciju, koordinējot rīcību.
Siliņa norādīja, ka novērtē arī Igaunijas premjerministra Kristena Mihala ierosinājumu dalīties ar informāciju par to, kāda ir situācija un iespējas katrā no Baltijas valstīm. Viņa pauda uzskatu, ka Baltijas valstis var sagatavoties šiem draudiem, kas novēroti gadu no gada.
"Ticu, ka dalīšanās ar zināšanām var sniegt labumu katrai no mūsu valstīm, kā arī mūsu Baltijas drošībai kopumā," pauda Siliņa, piebilstot, ka ir iespējams nosūtīt arī kuģus, un ka tie jau patlaban monitorē situāciju Baltijas jūrā, kā arī ir jaunas tehnoloģijas, kuras var tikt uzstādītas kritiskajā infrastruktūrā, taču izaicinājumi būšot vienmēr.
Tāpat Latvijas valdības vadītāja norādīja, ka šie draudi nav kas tāds, ko iespējams izskaust kā slimību, taču ir iespēja piedāvāt efektīvākus risinājumus.
Vienlaikus Siliņa pauda, ka svarīgi šos jautājumus pacelt arī Apvienoto reaģēšanas spēku (JEF), NATO un Eiropas Savienības (ES) līmenī, jo tas palīdz izvirzīt jaunas sankcijas pret Krieviju. "Mēs zinām arī, ka Baltijas jūrā ir Krievijas "ēnu flote", un mēs iestāsimies par jaunām sankcijām pret šīm flotēm," pauda Latvijas premjere.
Siliņa norādīja, ka dalībvalstu un sabiedroto informēšana par šiem jautājumiem var nodrošināt to modrību, zināšanas, un Baltijas valstis var vienoties par nākamajiem soļiem, kā sevi aizsargāt.
Koordinētas darbības dažādos līmeņos palīdz kopīgajai noturībai, uzsvēra Siliņa.
Lietuvas telekomunikāciju uzņēmums "Telia Lietuva", kas pieder Zviedrijas "Telia Company" otrdien paziņoja, ka svētdienas rītā tika bojāts viens no trim zemūdens sakaru kabeļiem starp Zviedriju un Lietuvu. Šo informāciju vēlāk apstiprināja amatpersonas Stokholmā.
Pirmdien Somijas operators "Cinia" paziņoja, ka nezināmu iemeslu dēļ ir pārrauts kabelis, kas savieno Helsinkus un Vācijas Rostokas ostu.
Lietuvas valdošā vairākuma politiķiem ir aizdomas, ka incidenti varētu būt saistīti ar Krievijas veikto sabotāžu.
Šonedēļ tika saņemti arī ziņojumi par plānotu teroristu uzbrukumu Šauļos, Lietuvas ziemeļos. Divi Spānijas pilsoņi esot ieradušies Lietuvā ar nodomu naktī aizdedzināt ražošanas telpas, āra iekārtas un citus privātam uzņēmumam piederošus priekšmetus.
Pēdējos mēnešos Eiropas valstīs ir palielinājies incidentu skaits, kas saistīti ar hibrīduzbrukumiem no Krievijas, piemēram, izraisīts ugunsgrēks veikalā "IKEA" Viļņā un no Lietuvas ar Vācijas loģistikas kompānijas DHL starpniecību uz Lielbritāniju un Vāciju tika sūtītas aizdegošas pakas.
Lietuvā tiek izmeklēti "vairāk nekā desmit" šādu incidentu, ceturtdien paziņoja ģenerālprokurore Nida Grunskiene.