Ekonomikas ministrija (EM) izskatīšanai Ministru kabineta ārkārtas sēdē iesniegusi priekšlikumu ārkārtējā situācijā darba devējiem elastīgāk piemērot Darba likumu attiecībā uz darbinieka algu dīkstāves laikā.
Dīkstāves pabalsta regulējumu plānots pilnveidot un paplašināt tā saņēmēju loku, Dienai apliecina Finanšu ministrijā, un to paudis arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV). Vakar finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa vienojās, ka turpmāk minimālais dīkstāves pabalsts būs 130 eiro. Ja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aprēķinātais pabalsta apmērs ir mazāks par šo summu, iestāde automātiski šos datus nosūta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, kas starpību piemaksā. Svarīgi, ka pabalsta saņēmējam pašam nekur nav jāvēršas, starpības piemaksa notiek automātiski. Ja dīkstāves pabalsta saņēmējam ir nepilngadīgi bērni, par katru vēl tiks piemaksāti 50 eiro.
Finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam trešdien vienojusies veikt izmaiņas dīkstāves pabalsta saņēmēju regulējumā, tostarp ļaujot pabalstu saņemt arī pašnodarbinātām personām, kuras gūst papildu ienākumus par radošo un pedagoģisko darbu.
Dīkstāves pabalsta zemākais slieksnis būs 130 eiro un to maksās arī uzņēmumiem, kuri neatbilst kritērijiem, šis Labklājības ministrijas piedāvājums trešdien atbalstīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) darba grupā.
Valsts prezidents Egils Levits trešdien sazinājās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), pārrunājot dīkstāves pabalstu sistēmu un problēmas, kas sabiedrībā radušās attiecībā uz tās īstenošanu dzīvē, portālu Diena.lv informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) iesniedzis vairākus priekšlikumus finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītajā uzņēmējdarbības un nodarbināto darba grupā, lai dīkstāves pabalstam būtu iespējams kvalificēties visiem uzņēmējiem un darba ņēmējiem, kas godīgi maksājuši nodokļus, bet šobrīd Covid-19 dēļ ir spiesti pārtraukt saimniecisko darbību, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā (EM).
Piedziņu uz dīkstāves pabalstiem varēs veikt tiesu izpildītāji un komercbankas, pirmdien vienojusies finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam.
Līdz ceturtdienas pēcpusdienai Valsts ieņēmumu dienests (VID) dīkstāves pabalstus izmaksājis 2757 darba devēju 15 064 darba ņēmējiem, kā arī 886 pašnodarbinātām personām, aģentūra LETA noskaidroja VID.
Lai Valsts ieņēmumu dienests (VID) varētu nodrošināt dīkstāves pabalstu arvien plašākam krīzes skarto uzņēmumu darbinieku lokam, ir papildināti šī gada 26. marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem. Grozījumi nosaka, ka turpmāk dīkstāves pabalstu varēs saņemt arī uzņēmumu valdes locekļi, kā arī darbinieki, kuri jau saņem vecuma vai izdienas pensiju.
Valdība 7. aprīļa sēdē lēma atbalstīt Kultūras ministrijas (KM) priekšlikumu paplašināt pašnodarbināto personu loku, kuras var pretendēt uz dīkstāves pabalstu Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas laikā. Līdz ar valdības lēmuma stāšanos spēkā, dīkstāves pabalstam VID varēs pieteikties arī autortiesību un blakustiesību īpašnieki, kuri saņem autoratlīdzības, informēja Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Šā gada 3. aprīlī Covid-19 izraisītās krīzes dēļ dīkstāves pabalsti saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informāciju piešķirti 817 uzņēmumiem un izmaksāti 3708 darbiniekiem par kopējo summu 990 547 eiro. Savukārt nodokļu brīvdienas piešķirtas 949 uzņēmumiem par kopējo summu 14 336 650 eiro apmērā.
Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) padome pauž uzskatu, ka autoratlīdzību un blakustiesību maksājumi nevar kalpot par iemeslu, lai autoriem nepiešķirtu dīkstāves pabalstu.