Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas tuvāko gadu laikā ietekmēs kapitāla tirgus attīstību, līdz ar to arī pensiju fondu ienesīgumu, ir centrālo banku noteiktās procentu likmes.
Ar ko Latvija finanšu biznesam var būt labāka par valstīm, kas tradicionāli specializējušās šajā jomā, un kā iespējams pelnīt miljonus pasaules lielajās biržās – Romāna Meļņika saruna ar Krievijas izcelsmes investīciju ekspertu Denisu Pospelovu.
No 2017.gada Latviju sagaida milzīga nodokļu bedre, ko izraisīs minimālo sociālo iemaksu ieviešana darbiniekiem, kas nozīmē darbaspēka izmaksu pieaugumu, publiskā vēstulē valsts amatpersonām uzsver grāmatvedības pakalpojumu sniegšanas uzņēmuma SIA PB Finanses īpašniece, finanšu eksperte Agnese Pastare.
Grūtais ceļš uz Eiropas Savienības (ES) un - it īpaši - Rietumeiropas tautsaimniecības atgūšanos no iepriekšējās finanšu krīzes, traucējumi ekonomiskajās attiecībās ar Krieviju, kā arī vietējā patēriņa izaugsmes tempu mazināšanās radījusi labvēlīgu fonu Latvijas ekonomiskā pieauguma prognožu samazināšanai.
Pārskatot ministriju izdevumus nākamajam gadam, papildus rasti 61,3 miljoni eiro, un būtiska daļa no papildu līdzekļiem gūta, aktualizējot apstākļus un pārdalot finansējumu.
Gan mazo uzņēmēju, gan arī privātpersonu vidū aizvien populārāka kļūst iespēja pa tiešo ar iemaksu bankomāta starpniecību ieskaitīt skaidru naudu savā bankas kontā.
Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2017.gadam aprēķināti sešu miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar apstiprinātajiem izdevumiem likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam" ir par 38,3 miljoniem eiro mazāk, teiks Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā.
Jaunākais EY Eirozonas ekonomiku pētījums Eurozone Economic Forecast (EEF) liecina, ka Latvijas ekonomika šogad augs par 2,6%, bet tuvākajos gados izaugsmei vajadzētu pieņemties spēkā un sasniegt 3,8% izaugsmes līmeni nākamgad un 4,5% pieaugumu ik gadu laikā no 2017. līdz 2019. gadam. EY eksperti norāda, ka Eirozonas ekonomika kopumā šogad augs par 1,4%, vienotās valūtas zonas valstīm iegūstot no zemākām enerģijas cenām, augoša pieprasījuma ASV un Lielbritānijā un konkurētspējīgāka valūtas kursa.
Nemitīgs parādsaistību pieaugums, kas pagājušās desmitgades
izskaņā pasauli noveda pie finanšu krīzes, atstājis dziļas rētas
arī par sākotnēji ļoti perspektīvu uzskatītajā Eiropas monetārās
savienības projektā.
Ukrainas krīze veicina Krievijas un Ķīnas aizvien ciešāku sadarbību, it īpaši enerģētikas, transporta un finanšu jomā, trešdien vēsta laikraksts Diena.