Trešdaļa, jeb 34% Latvijas iedzīvotāju šogad savā piemājas teritorijā saskārušies ar Spānijas kailgliemežiem, liecina pētījumu kompānijas "Kantar" veiktā iedzīvotāju aptauja.
Pagājušā gada oktobra vidū Ildze Klesmane, nejauši un pašai to nezinot, atveda no ceļojuma pa Vāciju birztalu vīngliemezi. Viņš izrādās daudz mazāks nekā man pazīstamie un ne reizi vien redzētie cēlie parka vīngliemeži. Šim gaiši citrondzeltena, gluda un spīdīga lodveida čaula ar konisku vītņojumu. Ieejas maliņa, ko sauc par lūpu, tāda kā uzbiezināta.
Parasti zirņos un pupās iemetas kāpuri, kuri sagrauž ražu un tos pamanām, atverot pākstis, kur mūsu vietā ar gardo našķu krellītēm pamielojušies nelūgti viesi. Taču mēdz gadīties, ka apskādētas tiek augu lapas un tādējādi veicināta visa stāda bojāeja. Postījumi dažkārt mēdz notikt zibenīgi – pāris dienās. Nav manāmi uz augiem ne kukaiņi, ne kāpuri, ne kūniņas, taču no lapām paliek pāri tikai stiegrainais tīklojums. Apgrauztie augi sāk kalst. Kas tik neganti apēd lapas pupām un zirņiem, bet ziedus un pākstis neaiztiek? Ko darīt, lai nenoposta visus augus? Skaidro agronoms Māris Narvils.
