Džokera loze
Šī ir retā reize, kad kritiķim viss patīk. Izklausās pēc neticamas veiksmes, izvēloties seansus, bet šādas pārdomas pēc pirmajiem desmit kinodarbiem 81. Venēcijas kinofestivālā, kas noslēgsies 7. septembrī.
Kino
Slavas briesmoņi un cilvēki
Šķiet interesanti, ka teju visās filmās slava un no tās izrietošās privilēģijas allaž gājušas roku rokā ar vampīrismu, Fausta motīviem un tādu kā norēķinu, kas kaitē pašam maksātājam.
Zem asiņainā apmetņa
Nav nekā politiskāka par popkultūru, un zināmā mērā šis laiks iezīmējies ar supervaroņu sagurumu dažādos žanros, formātos un izpausmēs.
Šī nav kārtējā Koenu filma
Jāatzīst, ka pēdējos desmit gados sērijveida slepkavām, neatrisinātajiem noziegumiem un kriminālistikai veltītais audiovizuālā satura apjoms ir izpleties eksponenciāli.
Garšo labi, bet jāēd lēnāk
Laikmetā, kad ir neskaitāmi daudz kulinārijas šovu, Gordons Remzijs sviež ar kastroļiem un improvizēti atrod tādus ēdienu zaimojošus epitetus, kurus apskaustu pat rūdītākie literāti, autorkino un Holivuda eksperimentē ar dažādām, reizēm arī piedegušām mīlētāju romancēm un steikiem uz plīts, bet Entonijs Bordeins ar ēdiena palīdzību ir radījis veselu "dzīves filozofiju", šķita, ka esam redzējuši visu.
Labais, sliktais un multiplekss
Vēsturiski vasaras mēneši iezīmējušies ar konkrētu žanru un tipu filmām. Ir skatītāji, kas šajā laikā aktivizējas, un ir tādi, kas apcerīgi gaida rudeni un vēlākos mēnešus. Kamdēļ tā – šādai kalendāra loģikai ir gara un plaša vēsture, ko mēģināšu rezumēt pāris teikumos.
Pelde džintonika baseinā
Kad, gatavojot šo nelielo recenziju, meklēju filmas Kā tikt pie seksa/How to Have Sex(2023) filmas attēlus, secinu, ka Google aicina apstiprināt, ka esmu informēta par "sensitīvu saturu".
Iemests pasaulē
Ginta Zilbaloža pilnmetrāžas animācijas filma Straume (2024) par kaķi kataklizmiskos plūdos ir pievērsusi pasaules uzmanību. Tas jau nodēvēts par revolucionārāko kinodarbu pēc Disney studijas veidotā Bembija/Bambi (1942), un tik tiešām nav melots.
Straume un pretstraume
Šīs rindas top, kad izrādīta mazliet vairāk nekā puse no 77. Kannu kinofestivāla programmas (tā noslēdzas 25. maijā). Iespaidi par redzētajām filmām ir daudzpusīgi, tomēr joprojām vēlīgi domāju par gaidāmo.
Zaļajā vērtību mežā
Režisore Agņeška Holanda (75) par problēmām ar bēgļiem uz Baltkrievijas robežas, samulsumu sabiedrībā un nepieciešamību būt drosmīgiem.
Tāda nav mīlestība
Kino iesaka Dārta Ceriņa.
Skumjie, skumjie Hērakla dēli
Bokss varētu būt kinovēsturē svarīgākais sporta veids. Tam filmās piemīt nevainojama kustības elegance, dārdoša brutalitāte, ringā noslīpēta bravūra, ko nomaina pēc mača jau mazliet biklāka atzīšanās: man arī ir jūtas. Bokss šādā ziņā ir ideāls kino placdarms, un tas izskaidro, kāpēc tas ir visbiežāk uz ekrāniem sastopamais sporta veids.