Šodien un rīt, 24. un 25. augustā, norisināsies jau tradicionālās Baltijas filmu dienas – bezmaksas seansi, kuros skatītājiem katrā no trim Baltijas valstīm tiek piedāvātas vairākas kaimiņvalstu filmas. "Diemžēl pēdējos 20 gadus mūsu kaimiņvalstu filmu klātbūtne Latvijā bijusi minimāla, un tas pats attiecas uz latviešu filmu klātbūtni Lietuvā vai Igaunijā. Protams, mēs visi daudz labāk zinām, kas notiek Breda Pita karjerā un ģimenē, nevis to, kas notiek, teiksim, Lietuvas kino," pirms vairākiem gadiem recenzijā par Lietuvas un Latvijas kopražojuma spēlfilmu Spēlmanis rakstīja kinokritiķe Dita Rietuma. Kopš tā laika Breda Pita un Andželīnas Džolijas jeb Brandželīnas pasaka ir piedzīvojusi savu skumjo finālu, bet Baltijas valstis ir spērušas pirmos soļus tuvošanās virzienā, ne tikai filmu radīšanas ziņā.
Viens no ekonomikas sildīšanas instrumentiem ir ārvalstu filmas. Četru gadu laikā Latvijā tapuši 25 ārzemju kinokompāniju darbi, no valsts budžeta kompensēti trīs miljoni eiro no to filmēšanas izmaksām, bet iegūti ap 15,5 miljoniem eiro. Šogad Latvija ar līdzfinansējumu atbalstījusi četras spēlfilmas un divas dokumentālās filmas, un jūlijā valdība piešķīra vēl apmēram pusmiljonu eiro četriem kinodarbiem, kas gaidīja rindā uz dotāciju.
Mākslas centrs Zuzeum, kino projekts Kino Kults un ASV vēstniecība Latvijā aicina skatītājus uz brīvdabas kino ciklu Baltie plankumi. Kino cikls tiks atklāts ceturtdienas, 22. jūlija, vakarā ar filmu Trūmena šovs/The Truman Show. Ieeja seansos – bez maksas
Atzīmējot Francijas valsts nacionālos svētkus – Bastīlijas ieņemšanas dienu, 14. jūlijā visā pasaulē notiek Starptautiskais franču kino festivāls. Tā laikā vairāk nekā trīsdesmit valstīs tiek izrādītas jaunākās Francijā veidotās filmas. Festivāla mērķis ir svinēt kino atgriešanos uz lielajiem ekrāniem, kas šogad simboliski sakrīt ar Kannu kinofestivālu, kas Francijas Rivjēras krastā norisinās no 6. līdz 17. jūlijam.
2021. gadā strauji augusi ārvalstu filmu veidotāju interese par filmēšanas iespējām Latvijā un Latvijas valsts atbalstu šim mērķim – pašmāju filmu veidotāju profesionalitāte un veiksmīgā darbība arī Covid-19 drošības pasākumu laikā ir bijis priekšnoteikums šīs intereses pieaugumam. Tādēļ valdība pēc Kultūras ministrijas (KM) iniciatīvas 6. jūlijā lēma piešķirt papildu 481 089 eiro četru ārvalstu filmu izveides pabeigšanai, informē KM
Piezīmēm par Latvijas seriālu aktualitātēm kā virsrakstu lieku frāzi no Alvja Hermaņa projekta Aģentūra – šajā daudzsēriju mākslas filmā, kas visiem tagad uz mēles, pavīd arī šis vadoņa Kārļa Ulmaņa citāts. Spārnotajai frāzei gan seriālā ir šķietami dekoratīva jēga – tā kalpo kā sienas noformējuma elements tik lielisko, tik pašvērtīgo Jaunā Rīgas teātra (JRT) aktieru apdzīvotajā un Hermaņa konstruētajā realitātē, vārdā Aģentūra.
Latvijā pēc saslimšanas ar Covid-19 mūžībā devies dienvidkorejiešu kinorežisors Kims Kiduks, aģentūrai LETA apstiprināja Latvijā dzīvojošais krievu režisors Vitālijs Manskis.
Ego Media dibinātāja Gunta Trektera (52) producētās filmas šogad saņēmušas 23 Lielā Kristapa balvu nominācijas. Kā viens no Latvijas pieredzējušākajiem producentiem skaidro savas kinostāstu veiksmes, ko kovidlaiks mainījis nozarē, un vai "mazie ekrāni" kādreiz aizstās lielos?