Covid-19 krīzes dēļ noteiktie ierobežojumi ir radījuši nopietnus zaudējumus lauksaimniekiem. To galvenais iemesls – pieprasījuma kritums, kura dēļ produkcijai ir ievērojami samazinājušās cenas.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri sarunās Luksemburgā vienojušies par reformām kopējā lauksaimniecības politikā, trešdien paziņojušas amatpersonas.
Koronavīrusa straujā izplatība, kas radījusi ievērojamus zaudējumus pasaules ekonomikai, atstāj iespaidu arī uz Latvijas eksportu. Tiesa gan, skaitļi šķiet mazāk bēdīgi, nekā varētu būt pie līdzšinējās globālo notikumu attīstības. Attiecībā uz preču eksporta statistiku varam atrast gan labas, gan sliktas ziņas. Viena no sliktajām ziņām ir tā, ka, skatoties uz dinamiku gada griezumā, augustā rādītājs ir bijis sliktāks nekā jūlijā, savukārt viena no labajām ziņām ir tā, ka kopš krīzes sākuma pavasarī atsevišķas mašīnbūves nozares ir atgriezušās pie eksporta pieauguma, ja vērtē esošo situāciju pret atbilstošu mēnesi iepriekšējā gadā.
Iestājoties kooperatīvā, saimniecības minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus var iegādāties par aptuveni trešdaļu lētāk, savukārt saražoto produkciju iespējams pārdot par būtiski augstāku cenu nekā saimniekojot pašu spēkiem, galvenos ieguvumus no pievienošanās atbilstīgajiem kooperatīviem uzsver lauksaimniecības kooperatīvo sabiedrību biedri.
Lauksaimniecības nozare ir viena no tām, kuru Covid-19 ir ietekmējis ļoti niecīgi. No 35 000 lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares uzņēmumiem Valsts ieņēmumu dienestā (VID) nodokļu pagarinājumu (PVN atmaksu) lūdza vien 200 uzņēmumu. To Dienai pēc tikšanās ar VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi stāsta Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Aizvadītajā nedēļā visā valsts teritorijā lietainie un siltie laika apstākļi veicinājuši dažādu slimību izplatībai dārzos un labības sējumos, liecina informācija Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) mājaslapā.
Latvijas tirdzniecības vietās plānots nodrošināt augstāku Latvijā ražotu augļu, ogu un dārzeņu īpatsvaru, paredz zemkopības ministra Kaspara Gerharda (NA), kā arī lauksaimniekus un tirgotājus pārstāvošo nevalstisko organizāciju vadītāju pirmdien, 6.jūlijā parakstītais sadarbības memorands.
Par situāciju un perspektīvām Latvijas ekonomikā un biškopības nozares apdraudējumu Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta vadītāju Ņinu Lindi.
Atbalsts būs tikai tad, ja izpildīsies strikti noteikti situācijas pasliktināšanās kritēriji, nebūs tā, ka kāds, kuram iet labi, varētu saņemt vēl arī kaut kādu papildu bonusu, – intervijā Romānam Meļņikam apliecina zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA).
Lauksaimniecības situācija Covid-19 krīzes apstākļos tiek vērtēta neviennozīmīgi. No vienas puses, Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi lauksaimniecību neskar tik tieši, kā skar tūrismu un pasažieru starptautisko pārvadājumu jomu.
