Viņš skaidroja, ka līdz ar svaigpiena iepirkuma cenu kāpumu, resursu sadārdzināšanos un bez valsts atbalsta, piena pārstrādes uzņēmumi atsakās no piena ražošanas un piegādāšanas skolām. Turklāt, ja situācija neuzlabosies, pastāv risks, ka nākamie varētu ciest arī patērētāji, kas Latvijā ražoto produkciju pērk tirdzniecības vietās.
Vienlaikus Lauku atbalsta dienestā (LAD) aģentūrai LETA konkrētu atbildi, vai un cik uzņēmumi ir atteikušies no dalības programmā Skolas piens nesniedza, norādot, ka bērni arī turpmāk skolās pienu saņems.
Vaicāts par pašreizējām piena pārstrādes uzņēmumu grūtībām un to veicinošiem faktoriem, Panke pauda, ka viens no būtiskākajiem iemesliem ir industriālo piena produktu iztrūkums pasaules tirgos. Šādas krīzes situācijas nozarē bija jau iepriekš, tostarp kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) piena pārstrādātājus līdzīgas krīzes piemeklējušas vismaz trīs reizes - krīze bija 2007.gadā, 2014.gadā un 2016.gadā.
Panke atzīmēja, lai arī iestāšanās ES ir pavērusi Latvijai vairākas iespējas, tā līdzi nesusi arī globālā tirgus svārstību radītos riskus. "Šādas svārstības mūsu pieredzes laikā jau ir bijušas vairākas," viņš teica, piebilstot, ka galvenokārt krīzes izpaudušās ar industriālā piena produktu pieprasījuma kāpumu, kas nepieciešami tiem pasaules reģioniem, kur pienu neražo vai ražo nepietiekamā daudzumā.
Pēc Pankes sacītā, brīžos, kad izveidojas pieprasījums pēc industriālajiem produktiem, tirgū parādās komersanti, kas uz deficīta rēķina meklē iespēju ātri nopelnīt. "Šie komersanti ienāk piena iepirkuma tirgū un ar paaugstinātām cenām izpērk no piena iepirkuma tirgus svaigpienu. Šis svaigpiena iepirkums ar paaugstinātām cenām darbojas tik ilgi, kamēr ir šis te pieprasījums industriālo jeb biržas produktu tirgos," viņš klāstīja, norādot, ka bieži vien, kad tirgus deficīts ir aizpildīts un veidojas produkcijas uzkrājums, šie komersanti no tirgus pazūd.
Panke minēja, ka šobrīd piena pārstrādes nozarē vairākus mēnešus strauji kāpj piena iepirkuma cena un pasaulē veidojas industriālo piena produktu deficīts. Tādējādi pieaug cenas sausajam vājpiena pulverim un sviestam. Līdztekus tirgū atkal parādās jauni komersanti, jauni izejvielas pircēji.
"Teiksim arī Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu klāstā ir industriālie produkti, kurus varētu ražot un pārdot šajā augšupejošajā tirgū, bet lielākajai daļai šo uzņēmumu ir arī ilgtermiņa saistības ar vietējiem pārtikas tirgotājiem par piena produktu ražošanu un piegādi Latvijas piena produktu patērētājiem," norādīja nozares eksperts.
Tāpat Panke atzīmēja, ka cita starpā ir kāpušas arī slāpekļa minerālmēslu cenas, kas savukārt palielina izmaksas augkopībā, bet dārgākā augkopība tiešā veidā saistīta ar piena ražošanas izmaksām.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka piena ražotājiem un pārstrādātājiem ir jārēķinās arī ar patērētāju pirktspēju.
Vaicāts par kompensējošiem mehānismiem, nozares pārstāvis norādīja, ka būtu nepieciešams izsvērt trīs aspektus. Pirmkārt, noteikt samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi piena produktiem kaut vai uz krīzes laiku, otrkārt, jau iepriekš LPCS rosināto atbalstu par mēnešiem, kuros bijis visstraujākais piena cenas kāpums un, treškārt, nākotnē nepieciešams pastiprināti izsvērt atbalsta piešķiršanu, piemēram, vides un klimata mērķu īstenošanai, lai paredzētā nauda tiku ieguldīta atbilstošiem mērķiem.
Tikmēr komentējot prognozes par krīzes un svaigpiena cenu turpmāko attīstību, Panke norādīja, ka to prognozēt ir grūti. "Šādu kāpumu un spēju ilgtermiņā pārdot preci tiem pircējiem reģionos, kur pārtika trūkst, ir neiespējami, jo pēc šādiem periodiem, agri vai vēlu, pienāk moments, kad patērētājs vairs neakceptē augsto cenu, samazina patēriņu un meklē izeju no situācijas," skaidroja eksperts. Viņš arī sacīja, ka brīdī, kad sāks rasties industriālās produkcijas krājumi, kam globāli sekos piena iepirkuma cenas kritums, nozare atkal atgriezīsies pie vidējās cenas.
Vaicāts par vidējo cenu, Panke pauda, ka tās neatgriezīsies vairs tajā līmenī, kāds bija 2020. vai 2021.gadā, un tās noteikti būs augstākas. Viens no iemesliem šādai prognozei ir pasaulē pieaugošais labklājības līmenis un ES Zaļā kursa izvirzītās ražošanas prasības. "Gribot, negribot, patērētājam būs jāpielāgojas. Tas, protams, nav vienas dienas process un jautājums, tas ies ilgāk," teica nozares eksperts, piebilstot, ka tirgus izmaiņu procesa gaitā patlaban galvenā spriedze gulstas uz piena pārstrādātāju pleciem.
Komentējot "Rīgas piena kombināta" situāciju, uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieks minēja, ka viennozīmīgas aplēses par pašreizējiem zaudējumiem veikt nav iespējams, taču zaudējumus "Food Union" un "Rīgas piena kombināts" kompensē uz apgrozāmo līdzekļu rēķina un daļēji arī uz to investīciju rēķina, kuras bija paredzētas uzņēmuma konkurētspējas stiprināšanai un attīstībai.
Panke uzsvēra, ka ikvienam piena pārstrādātājam šis periods ir atšķirīgs, taču lielākoties līdzekļi no malas netiek ņemti. "Šajos neskaidrajos apstākļos aizņemties būtu ārkārtīgi bīstami," sacīja uzņēmuma pārstāvis.
Taujāts par industriālās produkcijas ražošanu Latvijā, Panke pauda, ka Latvijā sauso vājpiena pulveri ražo AS "Preiļu siers" un AS "Valmieras piens". Industriālās produkcijas ražošanas apjomi pret svaigo produkciju veido apmēram 10%. No industriāliem produktiem Latvijā ražo galvenokārt sauso vājpiena pulveri un sviestu.
LETA jau vēstīja, ka LPCS lūgumu atbalstīt piena pārstrādātājus saistībā ar dažādu ražošanas pozīciju izmaksu kāpumu Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumā izskatīs zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kā arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).
Valsts kancelejas nosūtītajā atbildē LPCS norādīts, ka ministriem jāizskata LPCS lūgums pēc finansiāla atbalsta un jāsniedz savstarpēji saskaņota atbilde. Vienlaikus norādīts, ka Zemkopības ministrijai (ZM) par sniegto atbildi būs jāinformē arī Kariņš.
Tāpat ziņots, ka Zemkopības ministrija vērtē situāciju piena produktu tirgū un analizē pieejamos datus, lai varētu izstrādāt priekšlikumus adekvātam risinājumam.
LPCS iepriekš aicināja Ministru kabinetu rast iespēju nozarei daļēji kompensēt nenosegtās, bet objektīvās izmaksas - minimālais kompensācijas apjoms būtu 56 eiro par vienu tonnu pārstrādātā piena. Savukārt kopējās kompensācijas apmērs būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro mēnesī. Potenciāli šāds atbalsts būtu nepieciešams par 2021.gada decembri, kā arī 2022.gada janvāri un, iespējams, februāri.