Nu jau ir oktobra vidus, kad lielākā daļa ražas jau ir novākta, vēl atlikušas atsevišķas kultūras, piemēram, griķi. Protams, ražas novākšanas posms ir tik tikko noslēdzies, tomēr – kādi ir pirmie lauksaimnieku secinājumi? Raža kopumā laba, par spīti piedzīvotajām salnām, plūdiem, sausumam?
Ja salīdzinām 2023. un 2024. gadu, kopējais secinājums – 2023. gads visiem bija slikts, 2024. gads ir tāds ļoti savdabīgs, ļoti, ļoti dažāds. Pat saimniecībām, kas atrodas viena otrai salīdzinoši blakus (dažu kilometru, nerunājot pat par dažu desmitu kilometru attālumu), situācija var būt pilnīgi atšķirīga. Līdz ar to sniegt kopējo novērtējumu ir diezgan grūti, jo katra lieta, ko mēs pateiktu tā vispārīgi – kādam tā būs sliktāka, bet kādam labāka. Taču, ja tomēr runājam par tādām kopējām vidējām ražām, tad jāteic, ka pilnīgi visas kultūras šogad ir ar labāku ražu nekā iepriekšējā gadā. Mēs to ražu nevarētu saukt par labu, taču tā ir labāka nekā pērn. Lai būtu objektīvi, vietām ir ļoti slikti, bet vietām ir laba raža – gan graudkopībā, gan augļkopībā, gan dārzeņu sektorā. Tas ir tas, kas šāgada rezultātus raksturo visprecīzāk – ļoti, ļoti krasas atšķirības pat starp saimniecībām.
Visam klāt noteikti ir jārunā par ražas kvalitāti, kur gan šogad mums ne pārāk veicies. Tam ir vairāki iemesli. Viens no tiem ir vasarā piedzīvotais sausums. Lai cik ļoti cilvēkiem patīk sauss un silts laiks, tomēr augkopībā, dārzkopībā un citās lauksaimniecības jomās sausuma dēļ ir bijušas problēmas. Savukārt rudenī mūs ietekmēja lietavas, kas pārsvarā bija Zemgales reģionā – lielais slapjums, kas visbūtiskāk dārzkopībā ietekmēja kartupeļus, sīpolus un ķiplokus. Pat ja tās ražas apjomu ziņā bijušas labas, tomēr kvalitāte ir diezgan slikta – vietām pat puse no kartupeļu ražas būs sapuvusi. Tas pats ir ar sīpoliem, ko, protams, pamana arī pircēji – nopērc veikalā vietējo ražotāju sīpolus, aiznes mājās un secini, ka tie iekšā ir sākuši bojāties, lai gan no ārpuses izskatās kvalitatīvi. Tas atkal līdzi nes virkni citu problēmu – ražas kaut kur ir mazākas, citur kvalitāte zemāka, vienlaikus ražas uzglabāšanai nepieciešams nodrošināt noteiktu temperatūru un citus režīmus, kas, protams, prasa arī elektroenerģijas patēriņu, kas nozīmē papildu izmaksas, kā dēļ galaprodukts veikalā ilgtermiņā sanāk dārgāks.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena otrdienas, 15. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.40