Ekonomikas aktivitātes pieaugums trešajā ceturksnī spēja notušēt negatīvās demogrāfiskās tendences – zemas dzimstības un emigrācijas sekas. Pēc četru ceturkšņu pārtraukuma beidzot atsāka augt strādājošo skaits, kas kopā ar darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita kritumu sekmēja bezdarba līmeņa sarukumu.
Trešajā ceturksnī darba meklētāju īpatsvars samazinājās līdz 8,5% no 8,9% iepriekšējā ceturksnī un 9,5% pērnajā rudenī. Taču svarīgākā ziņa jaunākajos darbaspēka apsekojuma datos — pēc gadu ilgušā krituma ir sācis augt nodarbināto skaits, atkal pārsniedzot 900 tūkstošus. Absolūtajos skaitļos pieaugums ir astoņi tūkstoši, pretstatā līdzīgam kritumam iepriekšējos četros ceturkšņos.
Lai gan Latvijā šā gada otrajā ceturksnī bijis augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs un saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vēstīto informāciju bezdarba līmenis mūsu valstī pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju, tomēr ekonomikas eksperti mudina Latvijas uzņēmējus gatavoties darbinieku trūkuma problēmai un tam, ka turpmāk aizvien vairāk saasināsies konkurence par darba tirgū vajadzīgiem speciālistiem. Jāpiebilst, ka šā gada otrajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 8,9%, rāda CSP dati.
Latvijai lielāka prioritāte ir kaut ko uzbūvēt, nevis ieguldīt cilvēkos, šādu viedokli diskusijā par kohēziju Latvijā un Eiropas Savienībā (ES) pauda Eiropas Komisijas (EK) nodarbinātības un sociālo lietu jautājumu pārstāvis Andis Skrastiņš.
Gada sākumā Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, tajā skaitā vairākus Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtos priekšlikumus ar mērķi atvieglot ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem nodarbinātajiem, starp tiem arī jaunuzņēmumu (start-up) dibinātājiem, kā arī nodarbinātiem profesijās ar būtisku darbaspēka trūkumu.
Brīvo darba vietu skaits valstī turpina palielināties mēnesi no mēneša, aizvien vairāk aktualizējot runas par to, vai būs nepieciešamas likumu izmaiņas vieglākai ārvalstu darbaspēka ieviešanai Latvijā, šonedēļ vēstīja laikraksts Diena.
Šogad tendences darba tirgū kļūs pozitīvākas un bezdarbnieku rindas saruks nedaudz straujāk, prognozē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Vēlmi šogad mainīt darbu un pieņemt jaunus izaicinājumus karjerā pauž apmēram puse no respondentiem darba portāla Cvmarket.lv decembra beigās veiktajā aptaujā. 12% aptaujāto norāda, ka vēlas darba apstākļu uzlabošanos kopumā, 10% cer uz iespēju profesionāli pilnveidoties, apmeklējot kursus. 7% šogad sagaida paaugstinājumu pašreizējā darbavietā, un tieši tikpat daudzi vēlas algas pielikumu. Vēl 7% aptaujā pauduši nodomu pārcelties uz citu pilsētu vai valsti, 3% plāno beidzot izmantot atvaļinājumu.
Pērnā gada nogalē Diena sāka rakstu sēriju, tuvāk aplūkojot tūkstošgades paaudzi, kuru mēdz raksturot kā dzimušu iespēju laikmetā. Pirmajā rakstā uzmanība tika vērsta uz tādu personu grupu, kas nav nodarbinātas un neiegūst izglītību. Galvenais iemesls, kāpēc jaunietis var nonākt šādā situācijā, ir priekšlaicīga mācību pamešana – 38% jauniešu 25–29 gadu vecumā, kuri nav ieguvuši vidējo izglītību, nevar atrast darbu. Jaunieši šādu izvēli izdara dažādu iemeslu dēļ, tomēr Latvijā ir kāda sabiedrības grupa, kas jau no pirmā mācību gada izteikti bieži saskaras ar šķēršļiem, mēģinot iegūt tādu izglītību kā visi pārējie, – cilvēki ar invaliditāti. Tas savukārt rada šķēršļus būt konkurētspējīgiem darba tirgū un sevi pienācīgi nodrošināt.
Latvijā darba devēji saskaras ar ievērojamām grūtībām darbaspēka pieejamībā: 70 procentiem no viņiem pastāvīgi, bieži vai diezgan bieži trūkst kvalificēta darbaspēka, 85 procenti saskaras ar grūtībām atrast tādus darbiniekus, kurus uzņēmums vērtētu kā “labus”. Meklējot darbiniekus, 47% uzņēmumu dod priekšroku speciālistiem ar profesionālo kvalifikāciju (gan vidējo, gan augstāko izglītību), secināms pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) veiktās aptaujas.
Ziņās par darba tirgu parasti lielāko uzmanību piesaista bezdarba līmenis. Taču var apgalvot, ka vēl svarīgāks rādītājs ir strādājošo skaits. Pat augošā ekonomikā ar augošu nodarbinātību arī bezdarba līmenis var kāpt, ja vairāk kļūst ekonomiski aktīvo cilvēku. Tas notiek, piemēram, ja viņiem uzplaiksnī agrāk izplēnējušas cerības atrast darbu, vai arī šāda doma iepriekš pat nav nākusi prātā.
