Šā gada pirmajos četros mēnešos nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts par 98%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotā informācija par budžeta ieņēmumu izpildi 2020.gada pirmajiem četriem mēnešiem.
Nodokļu nomaksas pagarinājumus Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz šim atteicis aptuveni 1% no uzņēmumu pieteikumiem, piektdien preses konferencē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
Līdz ar Covid-19 izraisītās krīzes vēršanos plašumā martā Latvijas budžeta ieņēmumi par 7,2% atpalikuši no plāna, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija par budžeta ieņēmumiem šā gada pirmajos trīs mēnešos.
Līdz ceturtdienas pēcpusdienai Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumu piešķīris 756 uzņēmumiem, aģentūra LETA noskaidroja VID. Patlaban jau ir piešķirti nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi par kopumā 11 520 861 eiro.
Saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju pašvaldībām ir tiesības pārcelt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) apmaksas termiņu, aģentūrai LETA norādīja vietnes epakalpojumi.lv uzturētājs SIA ZZ Dats.
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, ieviešot obligātu automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā.
Ņemot vērā ekonomikas prognozes, nodokļu slogu iedzīvotājiem nevajadzētu būtiski palielināt, aģentūrai LETA atzina partiju apvienības Jaunā vienotība līderis Arvils Ašeradens.
Eiropas Savienība (ES) tā dēvētajā nodokļu paradīžu melnajā sarakstā iekļāvusi četras valstis un teritorijas, kas negodīgi piedāvā shēmas, kā izvairīties no nodokļiem.
Nodokļu ieņēmumu palielināšana ir viens no svarīgākajiem kritērijiem nodokļu sistēmas uzlabošanai – ar šādu secinājumu klajā nākusi Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka. Pašlaik Latvijā ir vieni no zemākajiem nodokļu ieņēmumiem – 31,4% no IKP –, kamēr vidēji Eiropas Savienībā (ES) tie ir virs 40% no IKP.
Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts mainīt diferencēto neapliekamo minimumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, paredz aģentūras LETA rīcībā esošais piedāvājums nodokļu politikas pamatnostādņu izmaiņām no 2021.gada līdz 2025.gadam. Vienlaikus paredzēts no 2021.gada celt minimālo algu no līdzšinējiem 430 eiro līdz 500 eiro.
Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi medikamentiem, atsevišķiem pārtikas produktiem, restorāniem un laikrakstiem, paredz aģentūras LETA rīcībā esošais ministriju izstrādātais piedāvājums nodokļu politikas pamatnostādņu izmaiņām no 2021.gada līdz 2025.gadam.