Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tāpat kā Ģenerālprokuratūra neatsauksies sabiedrības par atklātību Delna aicinājumam un nepubliskos visus ar "oligarhu lietas" izmeklēšanu saistītos materiālus.
Pēc žurnālā Ir publicētajām ietekmīgu cilvēku sarunām, kas vairākus gadus noklausītas tā dēvētās oligarhu lietas ietvaros, pagājušajā nedēļā izskanēja arī politiski paziņojumi. "Šīs publikācijas parāda, ka varas centrs valstī ir nevis parlamentārā demokrātija, bet viesnīca Rīdzene. Tā nedrīkst būt. Mēs varam pieņemt, ka kādreiz tā ir bijis, bet ir svarīgi pateikt, ka nekad tā vairs nebūs," žurnālistiem uzsvēra Vienotības priekšsēdētājs Andris Piebalgs. Vienotība pirmdien aicinās partnerus veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai izvērtētu šīs sarunas. Sabiedrotie gan pagaidām nav gatavi par iniciatīvu parakstīties.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) paudis gatavību sadarboties ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un tiesībsargājošajām institūcijām, sniedzot visu nepieciešamo informāciju lietā par nopublicētajām Rīdzenes sarunām, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM).
Ģenerālprokuratūras rīcībā bija informācija par tā dēvētajām oligarhu sarunām, kas tika noklausītas viesnīcā Rīdzene, aģentūrai LETA apgalvoja bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece, pašreizējā Rīgas domes opozīcijas deputāte Juta Strīķe (JKP).
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izvērtēs žurnāla Ir publikācijas par tā dēvētās oligarhu lietas sarunām un tad lems par turpmāko rīcību, aģentūrai LETA pastāstīja KNAB preses pārstāve Laura Dūša. KNAB gan nekomentēja, vai žurnālā publicētās sarunas ir autentiskas.
Ja šādas saruna, kā oligarhu sarunas notiek, tas vēlreiz pierāda, ka sabiedrības neuzticība politiķiem pieaug, trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņš norādīja, ka no ētiskā aspekta publiskotajās oligarhu sarunās dzirdētais nav pieņemams, tomēr tiesībsargājošās institūcijas ir veikušas sarunu analīzi, kuras pamatā arī pieņēmušas lēmumus par konkrētām lietām.
Par Kriminālprocesa izbeigšanu tā saucamajā oligarhu lietā, kuras dēļ savulaik Valsts prezidents Valdis Zatlers ar rīkojumu Nr. 2 iniciēja Saeimas atlaišanu, Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokuroru Modri Adleru un šīs nodaļas prokuroru Māri Leju, kas bija kriminālprocesu uzraugošais prokurors t.s. oligarhu lietā, izvaicā žurnālists Sandris Točs.
Lai gan "oligarhu lietas" izmeklēšana izbeigta, savā ziņā tā vēl turpināsies Valsts ieņēmumu dienestā - iestādei nosūtīti lietas materiāli par iespējamu darījumu nenorādīšanu Aināra Šlesera amatpersonas deklarācijā. To LNT Ziņām atzina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietas izpildītāja Ilze Jurča.
Bijušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) korupcijas bloka vadošās amatpersonas uzskata, ka prokuratūrai un KNAB nebija pamata izbeigt tā dēvēto oligarhu lietu, taču viņus šāds rezultāts neizbrīnot.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tā dēvētās oligarhu lietas atlikušo daļu izbeidzis, jo nav konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks atzīst, ka šo kriminālprocesu savulaik iniciēja toreizējā KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore un toreizējā biroja apkarošanas bloka vadītāja Juta Strīķe.
