Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Ostas

Atkal piezagušies mīnusi

Vērtējot transporta nozares attīstību Latvijā, nereti lielāka uzmanība tiek pievērsta dzelzceļam un lielajām ostām, kuru darbība pamatā ir saistīta ar tranzīta kravu apkalpošanu, turklāt šīs kravas galvenokārt nāk no Krievijas. Tādējādi nereti tiek analizēts politiskais faktors, kura ietekmē var pieaugt vai samazināties Latvijas tranzīta kravu plūsma. Tiesa gan, Krievijas vēlme pārorientēt kravas uz savām ostām ne tikai teorētiski pieaug, bet arī tiek realizēta praksē. Tomēr galvenais virzītājspēks finansiālai labklājībai ne tikai tranzīta jomā, bet arī transporta sektorā kopumā ir pasaules ekonomikas attīstība, kas noteiks to, cik liels ir un būs pieprasījums pēc transporta un uzglabāšanas nozares pakalpojumiem Latvijā.

Rosina palielināt valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā lielajās ostās

Satiksmes ministrija (SM) rosina veikt grozījumus noteikumos par Rīgas brīvostu, Ventspils brīvostu un Liepājas Speciālo ekonomisko zonu (SEZ), lai palielinātu lielajās ostās valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošinātu efektīvāku resursu izmantošanu, liecina SM saskaņošanai iesniegtie grozījumi Rīgas brīvostas pārvaldes nolikumā, Ventspils brīvostas pārvaldes nolikumā un Liepājas SEZ pārvaldes nolikumā.

Satiksmes ministrs rosinās samazināt algas lielo ostu valdes locekļiem

Līdz šim iekārojamās “siltās vietas” Latvijas lielajās ostās varētu kļūt mazāk pievilcīgas – satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) tuvākajā laikā rosinās izmaiņas, lai ostu valdes locekļiem maksātu tikpat, cik valsts kapitālsabiedrību padomes locekļiem, informē LNT ziņas.

Tranzītam 2018. gads bijis veiksmīgs

"Jau ilgāku laiku mēs, transporta un loģistikas jomā strādājošie uzņēmumi, cenšamies strādāt kopā. Osta pati jau neko neved, tāpēc bez labi funkcionējošas loģistikas ķēdes mums būtu grūti pašiem attīstīties. Tieši tādēļ, ja gribam visi kopā stabili attīstīties arī nākotnē, mums ir jāturpina sadarbība," uzsver Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, piebilstot, ka tieši koordinēta un kopīga transporta un loģistikas nozares spēlētāju, kā arī Satiksmes ministrijas pārstāvju tikšanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem ir faktors, kas nodrošinās kravu plūsmas pieaugumu.

ES ostās dominē lejamkravas

Mūsu valsts jūras ostas ieņem augsto otro vietu Eiropas Savienībā (ES), rēķinot pēc tajās pārkrauto kravu (ienākošo un izejošo) tonnāžas uz vienu valsts iedzīvotāju, liecina ES Statistikas biroja Eurostat oktobrī publiskotie dati par kravu pārvadājumiem alianses, tās kandidātvalstu un Eiropas ekonomiskās zonas valstu jūras ostās.

Eksperts: Latvijas ostu darbība kļuvusi stabilāka, ilgtspējīgāka un diversificētāka

"Latvija starp Baltijas valstīm turpina saglabāt līderpozīcijas tranzīta jomā - kopš 2010. gada Latvijas ostās ir pārkrauts aptuveni trīs reizes vairāk kravu nekā Igaunijā un par trešdaļu vairāk nekā Lietuvā," secinājis finanšu un investīciju eksperts Aivars Jurcāns. Pēc viņa aprēķiniem, ja salīdzina Baltijas valstu ostu darbības rezultātus 2017. gadā, vērojams, ka Latvijas ostās pārkrauta gandrīz puse no Baltijas kravu kopējā apjoma, t.i., gandrīz tikpat, cik Klaipēdas un Tallinas ostās kopā.

Latvijas ostas veic daudzveidīgu ieguldījumu ekonomikā

Latvijas mazajās ostās pērn bija vērojams neliels kravu apjoma kāpums – par 1,3% – un kopumā mūsu valsts mazajās ostās tika pārkrauti 1,5 miljoni tonnu kravu, Dienu informē Satiksmes ministrijā (SM). Mazajām ostām ir vairāki darbības virzieni, to vidū gan kokmateriālu eksports, gan zvejniecība, gan jahtu uzņemšana. Jāatgādina, ka Latvijā ierasts uzskatīt – mūsu valstī ir trīs lielās ostas – Liepāja, Rīga un Ventspils, kā arī vēl septiņas mazās ostas – Jūrmala, Engure, Roja, Skulte, Mērsrags, Salacgrīva un Pāvilosta.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

KDi

Vairāk KDi

SestDiena

Vairāk SestDiena

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide