Valstij būtu jākompensē pensiju piegāde pilnā apmērā, nevis tikai tās sadārdzinājums, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē rosināja vairāki uzaicinātie un deputāti.
No 2020. gada 1. janvāra mainīsies cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā. Tiesības turpmākos divus gadus nodrošināt šā pakalpojuma sniegšanu ieguvusi VAS Latvijas Pasts, kas bija vienīgais pretendents VSAA organizētajā publiskajā iepirkumā, informē VSAA pārstāve Iveta Daine.
Pensiju un atlīdzību indeksācija šogad provizoriski izmaksās 41,6 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Aiga Ozoliņa. Šī gada 1. oktobrī tiks indeksētas vecuma, invaliditātes, izdienas un apgādnieku zaudējuma pensijas un atlīdzības, kuras piešķirtas vai pārrēķinātas līdz šī gada 30. septembrim, tā rezultātā pensiju un atlīdzību apmēram palielinoties.
Latvijas Pensionāru federācija (LPF) vēlas, lai tiktu atjaunota pensiju indeksācija divas reizes gadā, intervijā aģentūrai LETA sacīja LPF priekšsēdētāja Aija Barča.
Dinamika ir pozitīva, taču, lai izskaustu nabadzību vecāka gadagājuma ļaužu vidū, ar to ir par maz. Runa ir par vidējās vecuma pensijas izmaiņu tendencēm Latvijā. Kopš XXI gadsimta sākuma vidējās vecuma pensijas apmērs Latvijā ir gandrīz četrkāršojies. Cenas šajā laika periodā nav augušas tik strauji, un nosacīti var runāt arī par pensionāru pirktspējas palielināšanos.
"Mums jāapzinās, ka ir liela strādājošo daļa, kas šobrīd otrajā pensiju līmenī neko nav uzkrājuši. Ja runājam par to uzkrāto kapitāla daļu, kas svārstās starp pieciem un desmit tūkstošiem eiro, tad šajā grupā ir 185 000 cilvēku. Tas gan ir vairāk par vienu tūkstoti, bet to nevar uzskatīt par nopietnu pensijas kapitālu," par ieguldījumiem pensiju otrajā līmenī ar Luminor Asset Management valdes locekli Iļju Arefjevu sarunājas Mārtiņš Apinis.
Latvijas iedzīvotāji nemainīgi jau vairāku gadu garumā par vislabāko ieguldījumu veidu uzskata nekustamo īpašumu, liecina Swedbank veiktā aptauja. Teju puse iedzīvotāju vispirms investētu (47%) nekustamā īpašuma iegādē.
Latvijas sirmgalvju sociālā telpa nākotnē draud ieslīgt aizvien dziļākā depresijā, jo sabiedrība turpina novecot un palielinās pensionēto iedzīvotāju skaita attiecība pret strādājošajiem. Turklāt par būtisku klupšanas akmeni kalpo arī zemās algas, kas gan ierobežo iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas iespējas, gan arī neļauj tikt pie nozīmīgām sociālajām iemaksām. Turklāt ne reizi dzirdēts, ka uzņēmumi cenšas ietaupīt uz sociālo iemaksu rēķina, turpinādami aizvien saglabāt aplokšņu algu sistēmu, un notiek arī sliktākais variants – paši darbinieki izvēlas nemaksāt nodokļus, bet uz rokas saņemt vairāk.
Nākamā gada budžetā labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) prasīs 27 miljonus eiro dažāda veida pensiju palielināšanai, trešdien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja ministre.
Sabiedrības novecošanos un citu faktoru ietekmē pensiju apmērs attiecībā pret vidējo algu valstī nākotnē saruks, un 2050.-2060. gadā varētu noslīdēt līdz 24%, pirmdien Latvijas Bankas ekspertu diskusijā Pensiju sistēma Latvijā - vai bumba ar laika degli? sacīja Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs.
Pagājušā gada izskaņā pensiju otrā līmeņa plānu ienesīguma rādītāji visai ievērojami pavājinājās pēc tam, kad pasaules vērtspapīru tirgos bija pasliktinājies investīciju mikroklimats. Rezultātā pagājušā gada beigās neviens no pensiju otrā līmeņa plāniem nespēja uzrādīt pozitīvu pēdējo 12 mēnešu ienesīgumu.