Kā partijas izmanto sabiedrības radikalizēšanos, par integrācijas politikas kļūdām un
iespējām tās labot politologu
Juri Rozenvaldu iztaujā Agnese Margēviča.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir gatavs virzīt Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāri Ilzi Indriksoni (NA) ekonomikas ministres amatā apstiprināšanai Saeimā, aģentūru LETA informēja premjera birojā.
Ar pārliecību, ka bez Latvijas Zemnieku savienības
(LZS), kas ietilpst Zaļo un
Zemnieku savienībā (ZZS),
nav iespējams pienācīgi vadīt valsti, sestdien noritēja
politiskā spēka kārtējais kongress Jelgavā. Tika pieņemtas
piecas rezolūcijas, un iezīmējās tās tēmas, ko LZS plāno aktualizēt, gatavojoties
Saeimas vēlēšanām, kas notiks pēc pusgada.
Nule par aiziešanu no politikas paziņojis viens no pēdējo
gadu pašiem daudzsološākajiem jaunās paaudzes politiķiem
Eiropā – Austrijas ekskanclers Sebastiāns Kurcs. Par
iemeslu šādam lēmumam kļuva vairāki savdabīgi skandāli,
kuri pēdējos gados tricina Austrijas iekšpolitiku.
Oktobra sākumā Francijā tika publiskoti sabiedriskās domas izpētes kompānijas Harris Interactive jaunākās aptaujas rezultāti, kas radīja bumbas sprādzienam līdzīgu efektu. Saskaņā ar tiem par otru populārāko politiķi – iespējamo Francijas prezidenta amata kandidātu 2022. gada aprīlī gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās – kļuvis 63 gadus vecais, par labējo radikāli uzskatītais televīzijas raidījumu vadītājs, publicists un rakstnieks Ēriks Zemūrs.
Par gaidāmās priekšvēlēšanu
kampaņas izaicinājumiem un
to, kā politisko dienaskārtību
var ietekmēt Latviju un visu
Eiropu skarošais energoresursu cenu sadārdzinājums,
viens no vadošajiem Nacionālās apvienības politiķiem
Roberts Zīle intervijā Agnesei
Margēvičai.
Nepilnu gadu pirms Saeimas vēlēšanām ir nodibināta partija "Brīvai stiprai Latvijai" (BSL), aģentūru LETA informēja BSL valdes priekšsēdētājs Artūrs Bernis.
Uzreiz vairākas bijušās sociālisma nometnes un PSRS valstis uzskatāmi demonstrē, ka to iedzīvotāju vairākumam nešķiet pieņemamas daudzas pārmēru liberālas tā saucamās Eiropas vērtības. Šai tendencei vēršoties plašumā, pastāv ticama iespēja, ka vairākas reģiona valstis var izstāties no liberālo demokrātiju rindām un pievienoties neliberālo demokrātiju sarakstam.
Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna vadītā partija Fidesz trešdien paziņoja par izstāšanos no Eiropas Parlamenta (EP) lielākās frakcijas - Eiropas Tautas partijas (EPP).
13. Saeimā tika ievēlēti vairāki jauni politiskie spēki. KPV LV tajās ieguva otru lielāko balsu skaitu un arī 16 deputātu mandātu. Tagad, vērojot partijas nedienas – regulārās sapulces, biedru izslēgšanu, pārmaiņas valdē, kurām grūti izsekot, un nu pat partijas nosaukuma maiņu –, šķiet, ka tas arī bija lielākais iespējamais partijas panākums un būs tikai sliktāk. SestDiena pēta, kādi ir noskaņojumi partijā pirms kārtējās sapulces, kas nu attālināti notikšot 7. martā.