Atgriezties kavē birokrātija
Plāno ne tikai kāpināt remigrācijas rādītājus, bet arī radīt darba vietas.
Reemigrācija
Lai atgrieztos dzimtenē, vajadzīgs plāns
Ir simtiem tūkstošu cilvēku, kuri pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas kaut kādu iemeslu dēļ ir devušies uz ārzemēm, bet ir arī tādi, kas atgriežas. Edīte Ligere ir tūkstošā reemigrante Rīgas plānošanas reģionā, viņas vīrs Rūdolfs Ligers – asinsvadu ķirurgs – Latvijā atgriezies ar pavisam nelielu laika nobīdi. Ar Ligeru ģimeni sarunājas Jānis Goldbergs (DB)
IZM neatbalsta ideju reemigrējušo ģimeņu bērniem skolās nelikt vērtējumu
Adaptācijas laiku reemigrējušo ģimeņu bērniem izglītības iestāde noteikti var paredzēt, tomēr nav iespējams, ka skolēns nesaņem vērtējumu vienu mācību gadu, kā piedāvā eksperte Ieva Reine, aģentūrai LETA sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta vecākā eksperte Olita Arkle.
Lai gribētos atgriezties un palikt
"Mammu, tagad es saprotu, kāpēc tev ir svarīgi, lai runāju latviski," kādā no vasaras nometnēm Latvijā reiz atzinies pusaudzis ar latviskām, bet citā zemē nostiprinātām saknēm. Vai arī: "No cik gadiem iespējams kļūt par Latvijas Valsts prezidentu?" Atbildi uz tik zīmīgu jautājumu savās viedierīcēs meklējuši jaunieši no Austrālijas un Amerikas pēc iepriekšējā dienā nometnes ietvaros notikušās vizītes pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa. Šos jaunos cilvēkus vieno Latvija un latviešu valoda, kā arī viņi ir piedalījušies kādā no Latvijas bērniem un no Latvijas aizbraukušo vecāku atvasēm paredzētajās vasaras nometnēs, kas notiek Latvijā. Sirsnīgi, emocionāli spilgti, latviski – tā Latvijas valsts budžeta finansētās programmas Atbalsts diasporas un Latvijas bērnu kopējām nometnēm pasākumus, kas Latvijā noris jau vairāk kā piecus gadus, raksturo Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) projektu konkursu nodaļas vadītāja Linda Mežviete.
Latvija strādā ietvaros izdevies atgriezt vairāk nekā 100 aizbraucējus
Pērn izveidotā sociālā kustība Latvija strādā gada laikā piesaistījusi teju 100 Latvijas darba devējus, kuri darbam un dzīvei Latvijā atgriezuši 132 valstspiederīgos, portālu Diena informē Tele2. Aprēķini liecina, ka remigrantu pienesums valsts ekonomikai mērāms aptuveni 4 miljonu eiro apmērā. Pildot uzņēmumu publiski dotās apņemšanās, otrajā kustības pastāvēšanas gadā atgriezto cilvēku skaitu plānots dubultot.
Pa bruģēto ceļu uz mājām
Par atgriešanos Latvijā tuvāko divu gadu laikā domā aptuveni 42% aptaujāto emigrantu. Lielākoties tie ir izglītoti, uzņēmīgi un jauni cilvēki vecumā no 20 līdz 28 gadiem, kuri vēlētos Latvijā arī veidot savu biznesu. Uzņēmuma Altum veiktās tautiešu aptaujas dati parāda, ka atgriešanos motivētu vairāk iespēju darba tirgū un atbilstošs atalgojums, bet aptuveni ceturtā daļa aptaujāto atzīst, ka viņiem trūkst informācijas par darba iespējām. Tajā pašā laikā gandrīz piektā daļa tautiešu atzīst, ka viņiem atgriezties nepalīdzētu nekas.
Atbalsta pasākumiem tautiešiem nauda būs
Lemjot par 2019. gada budžeta ietvaru, valdība konceptuāli atbalstījusi 2,13 miljonu eiro piešķiršanu diasporas politikai, Dienai apstiprina Ārlietu ministrijā (ĀM). Šogad turpināsies arī pērn sāktais reemigrācijas koordinatoru projekts, kā arī tiks dubultots speciālistu skaits pašvaldībās. Lielākā daļa finansējuma – nepilni 1,2 miljoni eiro – atvēlēti Izglītības un zinātnes ministrijai tā dēvētajām latviešu skoliņām. Savukārt Kultūras ministrija var rēķināties ar 471 421 tūkstoti diasporas atbalstam, 34 tūkstoši eiro piešķirti latviešu valodas mācībām reemigrantiem un viņu ģimenes locekļiem, 38 tūkstoši eiro – Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei sabiedriskā pasūtījuma satura veidošanai un 43,3 tūkstoši eiro – ĀM divām štata vietām.
Reemigrācijas projekta gaitā Latgalē atgriezušās 30 ģimenes
Reemigrācijas projekta īstenošanas gaitā Latgalē atgriezušās 30 ģimenes, aģentūru LETA informēja Latgales plānošanas reģionā (LPR).
Reemigrācijas pilotprojekta gaitā Latvijā atgriezušās 42 ģimenes
Līdz jūlija beigām reemigrācijas pilotprojekta gaitā Latvijā atgriezušās 42 ģimenes, Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes sēdē paziņojis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reģionālās politikas departamenta pārstāvis Varis Putniņš.