Lai arī ārzemēs dzīvojošo tautiešu aktivitātē vērojamas pozitīvas tendences, aptuveni 40% neiesaistās nekādos diasporas pasākumos vai organizācijās, secināts vēl citā pētījumā, ar kuru pirmdien iepazīstināja LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore, profesore Inta Mieriņa.
Atšķirīga pieeja
Līdz šim publiskajā telpā figurējuši dažādi skaitļi par diasporas apjomu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vēstī par aptuveni 204 000 valstspiederīgo ārvalstīs, bet par diasporas politiku atbildīgā Ārlietu ministrija (ĀM) min skaitli 370 000. ĀM no pētnieka Hazana ir atšķirīgs viedoklis par to, kas ieskaitāms diasporā. ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica sacīja, ka ''diasporai nav nekādas saistības ar PSRS militārpersonām un viņu pēctečiem''. Arī ĀM izplatītajā preses relīzē nav minēts Hazana piesauktais pusmiljons, bet norādīts Latvijas valstspiederīgo un bijušo valstspiederīgo skaits ārvalstīs, kas 2020. gada sākumā bija 300 000. Pētnieks vairākkārt norādīja, ka ''diaspora ir atvērta kopiena un no tās kādu grupu izslēgt nevar''.
Pētījuma autora skatījumā diasporu veido četras grupas: ārzemēs dzīvojošie Latvijas valstspiederīgie (pilsoņi un nepilsoņi), bijušie valstspiederīgie, kas tagad ir citas valsts pilsoņi vai dubultpilsoņi, Latvijā dzimušas personas un iepriekš minēto grupu pēcteči, tai skaitā visi, kas sevi uzskata par latviešiem un ir ar latviešu saknēm vai izcelsmi.
Tiesa, pētījumā nevarēja identificēt pēctečus visās valstīs, tādējādi ''palaisti garām'' vismaz 20 tūkstoši cilvēku, pieļāva Hazans. Kopējā skaitlī nav iekļauti arī diasporas pārstāvju dzīvesbiedri, kas, pēc pētnieka aplēsēm, varētu būt 60–70 tūkstoši cilvēku.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 7. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!