Rietumu pasaulei virzoties uz skaidras naudas aprites mazināšanos, novērojams, ka īpaši jauniešu vidū virtuālajiem cipariņiem bankas kontā nereti pazūd patiesā naudas vērtība.
Viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 32% un 68%. To rāda Latvijas Bankas jaunākais Maksājumu radars – pētījums, kurā izmantoti tirgus un sociālo pētījumu aģentūras Latvijas fakti augustā veiktās aptaujas dati. Savukārt februārī viena mūsu valsts iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars bija attiecīgi 36% un 64%. Tā kā ir redzams: skaidras naudas lietošana Covid-19 pandēmijas laikā ir nedaudz samazinājusies.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai nodevusi lietu kriminālvajāšanas uzsākšanai par liela apmēra skaidras naudas, ko, šķērsojot valsts ārējo robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, nedeklarēšanu. Kāda sieviete, šķērsojot robežu, nav deklarējusi 25 820 eiro.
"Bažas par digitālo norēķinu drošību un iespējamajiem kiberuzbrukumiem varētu paildzināt laiku, kas paies līdz brīdim, kad mēs dzīvosim bezskaidras naudas sabiedrībā. Turklāt ir vēl kāds aspekts – noteikti būs tādas nozares, kurās norēķini skaidrā naudā būs populāri tāpēc, lai saglabātu privātumu," intervijā Magdai Riekstiņai norāda starptautiskā mērogā strādājošās kredītu pārvaldības sabiedrības Intrum ģenerāldirektore Baltijas valstīs Ilva Valeika.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz aizliegumu nekustamā īpašuma darījumus veikt skaidrā naudā.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 26. martā, atbalstīja izskatīšanai galīgajā lasījumā grozījumus nodokļu un nodevu likumā, kas paredz aizliegumu nekustamā īpašuma darījumus veikt skaidrā naudā.
Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmdien lēma virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz būtiski samazināt darījumu skaitu ar skaidru naudu.
Ministru kabinets februāra izskaņā atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz būtiski samazināt darījumu skaitu ar skaidru naudu. Paredzams, ka likuma grozījumi stāsies spēkā šogad maijā, bet pirms tam likumprojektam jāgūst atbalsts Saeimā. Šajā laikā ideja daļā sabiedrības jau tikusi nodēvēta par banku lobiju uzvaru, kas ļaus tām gūt papildus peļņu.Tomēr skaidras naudas darījumu samazināšana ir loģisks solis digitalizācijas laikmetā, turklāt Latvija nav ne pirmā, ne pēdējā valsts, kurā notiek šādi procesi.
Lai gan, attīstoties modernajām finanšu tehnoloģijām, Latvijā aizvien iecienītāki kļūst bezskaidras naudas norēķini, tomēr joprojām daudzi pirkumi tiek veikti, maksājot skaidrā naudā.
Pienācis bezkontakta norēķinu karšu laiks. _Swedbank Latvija _valdes loceklis Ģirts Bērziņš intervijā Magdai Riekstiņai.Nesen, jūnijā, aicinājāt valdību strādāt pie tā, lai visā Latvijā tiktu ieviesta jūsu ieskatā iedzīvotājiem ērta un vienkārša norēķinu sistēma pasažieru transportā. Kā vērtējat transporta norēķinu sistēmas veidošanas gaitu patlaban?Patlaban valdība devusi tirgus dalībniekiem laiku, kurā strādāt pie iespējamajiem risinājumiem un parādīt, kā tie varētu funkcionēt.
Prasība autobusos pasažieriem, kuriem pienākas atlaides un kuri norēķinās ar bankas kartēm, izmantot tā saucamo starptautisko norēķinu sistēmu, kura ir dārga, ir bezjēdzīgi, taču šādu prasību ir izvirzījusi Autotransporta direkcija, intervijā aģentūrai LETA norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvis Vladimirs Šalajevs.
Lai gan Latvijā aizvien populārāki kļūst bezskaidras naudas norēķini, izmantojot bankas kartes un internetbanku, tomēr vēl aizvien daudzi iedzīvotāji priekšroku dod skaidrai naudai. Turklāt ne visās tirdzniecības vietās ņem pretī bankas kartes, tāpat tikai ar skaidru naudu var norēķināties, piemēram, tirgū vai par mājražotāju precēm.