Par studentu uzņemšanas rezultātiem, populārākajām programmām, potēšanos un bezmaksas augstāko izglītību Aismas Orupes saruna ar Daugavpils Universitātes rektora vietnieku attīstības jautājumos Jāni Kudiņu.
Lai nodrošinātu papildu finansējumu valsts garantēto studiju un studējošo kredītu pieejamībai, Ministru kabinets pagājušajā nedēļā piešķīra Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) 163 900 eiro, pārdalot finansējumu no budžeta resora programmām, raksta LETA.
Jautājums par ārvalstu studentu piesaisti ir aktuāls jau ilgstoši, un kā būtisks mērķis iezīmējusies arī diasporas bērnu un jauniešu piesaiste mācībām profesionālajās skolās un augstskolās Latvijā – pasākumus šī mērķa sasniegšanai paredz Plāns darbam ar diasporu 2021.– 2023. gadam. Tajā pašā laikā līdz šim ir trūcis informācijas par to, kāda vispār būtu diasporas interese par studijām Latvijā un kāds ir mūsu valsts profesionālās un augstākās izglītības piedāvājums šai potenciālo studentu grupai.
Šogad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir iecerējusi turpināt darbu pie sociālās dimensijas stiprināšanas augstākajā izglītībā, izstrādājot un ieviešot jaunu valsts atbalsta mehānismu studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais un no šī gada ieviestais jaunais studiju un studējošo kredītu modelis nav ilgtspējīgs, jo ilgtermiņā arvien samazināsies iespējas izsniegt kredītus studēt gribētājiem, tāpēc tas steidzami ir jāpilnveido, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, daudzviet audzis vietējo studentu skaits, taču lielu atšķirību viņu izvēlētajās studiju programmās nav. Tajā pašā laikā samazinājies ārvalstu studētgribētāju skaits, jo viņiem Covid-19 krīzes dēļ jāsaskaras ar lieliem ceļošanas ierobežojumiem un komercreisu nepieejamību.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem lūdz piešķirt kopumā 3 671 052 eiro, lai palielinātu stipendiju apmēru un to saņēmēju skaitu, kā arī nodrošinātu līdzfinansējumu dalībai Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās, paredz valdības dienaskārtībā iekļautie rīkojuma projekti.
Absolventiem vidējā kredīta atmaksas summa mēnesī ir 25 eiro, intervijā Rūtai Kesnerei stāsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietniece Diāna Laipniece.
No nākamā studiju gada doktorantūrā studējošajiem būs iespēja saņemt atalgojumu – vismaz 1000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, un to līdz 2023. gada beigām finansēs ar Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalstu, paredz otrdien valdībā apstiprinātie noteikumu grozījumi un jaunais doktorantūras modelis, portālu Diena.lv informēja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).