Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +1 °C
Apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

VVD

Ja Koļegova kļūs par VID vadītāju, jaunu VVD vadītāju meklēs civildienesta pārvaldē

Valsts vides dienesta (VVD) vadītājai Ingai Koļegovai kļūstot par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori, VVD vadītāja iespējamās kandidatūras tiks meklētas civildienesta pārvaldē, aģentūrai LETA pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Oskars Vizbulis.Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) uzskata, ka jaunajam VVD vadītājam jābūt valsts pārvaldes profesionālim, apveltītam ar labām komandas vadības prasmēm, spēju uzņemties atbildību, kā arī motivēt darbiniekus sasniegt plānotos mērķus.

Koļegovas maku krietni papildina veiksmīgs bizness

Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova, kura pašlaik ir vienīgā kandidāte uz vakanto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatu, pērn nopelnījusi ne tikai 37,6 tūkstošus eiro par VVD vadīšanu. Viņas maku par 359 tūkstošiem papildinājis arī veiksmīgs bizness - Koļegova ir uzņēmuma Pallogs līdzīpašniece, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

VVD zvejas kontroles funkciju vēlas nodot pašvaldībām

Valsts vides dienests (VVD) vēlas, lai pašvaldības pārņemtu zvejas kontroles funkciju.Zemes pārvaldības likumā ir noteikts, ka zemes īpašnieks nodrošina arī ūdeņu apsaimniekošanu, ņemot vērā, ka VVD ir tikai 30 inspektori, kas nevar nodrošināt adekvātu kontroli visos ūdens objektos, intervijā aģentūrai LETA skaidroja VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova.

VVD ģenerāldirektore: Inspektori nestrādās labāk, ja viņiem palielinās atalgojumu

Atalgojuma palielināšana Valsts vides dienesta (VVD) inspektoriem ir nepieciešama, tomēr tas negarantēs, ka darbs tiks izdarīts labāk, intervijā aģentūrai LETA atzina VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova.Atalgojuma palielināšana inspektoriem ir nepieciešama, lai mazinātu lielo kadru mainību, kas dienestā ir vidēji 25-30% gadā, kas nozīmē, ka trīs gadu laikā nomainās visi darbinieki.

Atkritumu dedzināšana rada bīstamas vielas mūsu veselībai

Iedzīvotājiem tiek piedāvāta arvien plašāka infrastruktūra, lai ērti atbrīvotos no mājsaimniecībā radītajiem atkritumiem, tomēr nereti vēl redzami melnu dūmu mākoņi, kas paceļas virs pļavām un kāpj debesīs no māju dūmeņiem – tātad atkritumi tiek dedzināti! Ne vienmēr atkritumu dedzinātājs aizdomājas, kādu kaitējumu viņa rīcība var nodarīt paša un līdzcilvēku veselībai, īpašumam, Zemes atmosfēras slānim.

Sūdzas par dienestu nereaģēšanu uz smakām Sarkandaugavā

Sarkandaugavas iedzīvotāji nav mierā ar atbildīgo dienestu rīcību, saņemot informāciju par stipru smaku šajā rajonā, tikmēr Valsts vides dienests ir pārliecināts, ka rīcība bijusi operatīva.Sarkandaugavas attīstības biedrības valdes loceklis Ēriks Daliba aģentūru LETA informēja, ka, sajūtot smaku no Sarkandaugavas ziemeļu puses un manot, ka tās avots ir tankkuģis piestātnē, viņš sākotnēji ziņojis VVD diennakts dežūras tālrunim, kur darbinieks norādījis, lai zvanot glābšanas dienestam.

VVD direktore: Cilvēki kļūst atbildīgāki

Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova Dabas Dienai stāsta, ka pērnais gads gan dienestam, gan vides uzraudzībai Latvijā bijis aktīvs. Iedzīvotāju iesaiste vides jautājumu risināšanā ir augusi, un viens no iemesliem varētu būt lietotnes Vides SOS izveide. Tomēr direktore norāda - lai gan sabiedrības uzticība šobrīd pastāv, svarīgi to mērķtiecīgi stiprināt.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide