Pēc VVD domām, pašvaldībām, ja tās ir ūdens objektu saimnieces, būtu jārūpējas arī par zivju resursiem."Uzskatām, ka tā sistēmu varētu ļoti labi sakārtot, jo patlaban šajā jomā ir ļoti daudz spēlētāju, bet efektivitāte un savstarpējā sadarbība nav apmierinoša," atzina Koļegova. Pašvaldību viedoklis gan šajā jautājumā ir atšķirīgs - ir tādas, kas ir gatavas pārņemt zvejas kontroli, un ir arī tādas, kas pret to iebilst.Gadījumā, ja funkcija tiktu nodota pašvaldībām, VVD sniegtu metodisko palīdzību - sniedzot padomus un pārskatot lēmumus, ja ir kādas sūdzības no makšķerniekiem un zvejniekiem.Tomēr šī ideja pagaidām nav guvusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu un ir atlikta uz nākotni. Nav arī atbalstīta VVD ideja par atsevišķu funkciju pārdali Dabas aizsardzības pārvaldei, ko ministrija argumentējusi, ka tam neesot redzamu ieguvumu.
VVD zvejas kontroles funkciju vēlas nodot pašvaldībām
Valsts vides dienests (VVD) vēlas, lai pašvaldības pārņemtu zvejas kontroles funkciju.Zemes pārvaldības likumā ir noteikts, ka zemes īpašnieks nodrošina arī ūdeņu apsaimniekošanu, ņemot vērā, ka VVD ir tikai 30 inspektori, kas nevar nodrošināt adekvātu kontroli visos ūdens objektos, intervijā aģentūrai LETA skaidroja VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.