Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +24 °C
Skaidrs
Svētdiena, 19. maijs
Sibilla, Teika, Lita

Zinātne

Mums trūkst lielu, inovatīvu uzņēmumu

Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš intervijā Magdai Riekstiņai.Gan uzņēmēji, gan zinātnieki bieži sūdzas, ka savstarpējā sadarbība veidojas ar grūtībām, turklāt vienprātīgi izsaka kritiku valsts pārvaldes institūcijām par atbalsta nesniegšanu. Kāpēc Latvijā izveidojusies šāda situācija?Jā, diemžēl nevaram lepoties, ka Latvijā sadarbība un inovācija būtu labi attīstīta un dotu lielu ieguldījumu tautsaimniecībā, it īpaši tādu produktu radīšanā, kuriem ir liela pievienotā vērtība un kurus var pārdot pasaules tirgos.

Zanders: Maza valsts, maza zinātne?

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieaicināto ekspertu novērtējums Latvijas zinātniskajiem institūtiem izraisījis interesi - kā jau mūsu sabiedrībā pieņemts, šī novērtējuma kritiskajā sadaļā. Nacionālais mazohisms turpina plaukt - tiek izgaršots to 22 pētniecības centru saraksts, kurus ieteikts slēgt, lai gan tikpat labi varētu priecāties, ka mazajā Latvijā, ņemot vērā zinātnes finansējumu, 15 institūcijas atzītas par spēcīgām starptautiskā mērogā, savukārt vēl 33 - vietējā.

papildināts (14:10) - Iesaka slēgt 22 zinātniskos institūtus un augstskolu struktūrvienības; vismazāk attīstītas sociālās zinātnes

Latvijas zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā 22 institūti un augstskolu struktūrvienības ieguvušas vāju vērtējumu, un eksperti iesaka tās slēgt, šodien preses konferencē informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) speciālisti.Ekspertu vērtējumā, Latvijā darbojas arī 15 spēcīgi un starptautiski nozīmīgi zinātniskie institūti un augstskolu struktūrvienības.

Nākotnes lidaparāts varēs nolaisties pat kartupeļu laukā

Rīgas Tehniskās universitātes Aeronautikas institūta speciālisti izstrādā nākotnes lidaparātu, kas varēs ātri pacelties un nolaisties uz jebkādas virsmas. Nepabeigtu lidaparāta modeli var aplūkot Rīgas Tehniskās universitātes Transporta un mašīnzinību fakultātes Aeronautikas institūta laboratorijā. No debeszilā putu polistirola un koka izgatavotais lidaparāts ir tikai neliela daļa no Eiropas Komisijas atbalstītā un uzsāktā projekta ESTOLAS (Extremely Short Take Off and Landing On any Surface).

Nākotnes lidaparāts varēs nolaisties pat kartupeļu laukā

Rīgas Tehniskās universitātes Aeronautikas institūta speciālisti izstrādā nākotnes lidaparātu, kas varēs ātri pacelties un nolaisties uz jebkādas virsmas. Nepabeigtu lidaparāta modeli var aplūkot Rīgas Tehniskās universitātes Transporta un mašīnzinību fakultātes Aeronautikas institūta laboratorijā. No debeszilā putu polistirola un koka izgatavotais lidaparāts ir tikai neliela daļa no Eiropas Komisijas atbalstītā un uzsāktā projekta ESTOLAS (Extremely Short Take Off and Landing On any Surface).

Zanders: Koncepcijas nav atbalsts

Valdības dienas kārtībā šonedēļ kārtējās pamatnostādnes un stratēģijas - šoreiz zinātni skarošas. Kā jau koncepciju un plānu lielvalstī pienākas, tās, šķiet, tapušas pārliecībā, ka lappušu skaits liecina par izpratni no valsts puses, kas kaut kad saulainā nākotnē izpaudīsies arī kā atbilstošs finansējums.

Ekmanis: Valstij un sabiedrībai jārada sajūta, ka zinātnieki ir vajadzīgi

Patlaban vērojama nopietna zinātnieku migrācijas tendence, tādēļ valstij un sabiedrībai jārada sajūta, ka zinātnieki ir vajadzīgi un gaidīti atpakaļ Latvijā, šodien akadēmiķa Jāņa Stradiņa 80 gadu jubilejai veltītajā preses konferencē atzīmēja Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Juris Ekmanis.

Pētījumā noskaidro zīmīgas atšķirības vīriešu un sieviešu smadzeņu uzbūvē

Pensilvānijas Universitātes pētnieki, skenējot aptuveni 1000 sieviešu un vīriešu smadzenes, atklājuši būtiskas atšķirības abu dzimumu smadzeņu neirona savienojumu tīkla uzbūvē. Pētnieki pieņem, ka atklājums varētu izskaidrot, kāpēc katrs no dzimumiem labāk veic atšķirīgu tipu uzdevumus, ziņo BBC.Vīriešu smadzenēs neironu savienojumi galvenokārt ir katras atsevišķās smadzeņu puslodes ietvaros, bet starp abām smadzeņu puslodēm ir salīdzinoši mazāk savienojumu.

Zanders: Ko darīt ar zinātni?

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādņu 2014.-2020. gadam projektu. Līdzīgi kā citos radniecīgos projektos, vismaz puse teksta veltīta pašreizējās situācijas aprakstam, kas, protams, ir interesanta lasāmviela, bet maz saistīta ar virsrakstā pieteikto, t.

Naudu nedrīkst atdot viduvējībām

Eiropas zinātnes arēnu pārņēmušas pamatotas bažas, ka tā globālā līmenī zaudē konkurētspēju, jo jaunattīstības valstis jau sen nevis elpo pakausī, bet ir soli priekšā, īpaši šobrīd populārākajā un straujāk augošajā viedo tehnoloģiju jomā. Līdz ar Rietumeiropu vadošās pozīcijas zinātnē pamazām spiestas atstāt arī Amerikas Savienotās Valstis un Japāna, vietu dodot Ķīnai, Brazīlijai, Indijai un Singapūrai.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide