Pārtraukt darba attiecības ar Latvijas vīriešu futbola valstsvienības galveno treneri Daini Kazakeviču un U17 izlases vadītāju Jurģi Pučinsku pēc ceturtdien notikušās sēdes lēma Latvijas Futbola federācijas (LFF) valde. Organizācijas prezidentam Vadimam Ļašenko uzdots līdz 31. janvārim atrast kandidātus, kuru atbilstību šiem amatiem varētu vērtēt.
Nepadoties pat sarežģītākajā situācijā māca VEF Rīga basketbolisti, kuri pēc trīs zaudējumiem FIBA Čempionu līgas turnīra ievadā tikuši pie otrā panākuma, turklāt ar uzvaru pār vienu no turnīra galvenajiem favorītiem spāņu Tenerife sagriezuši situāciju tabulā neprognozējamā situācijā.
Brīnums Stambulā - tā novembrī pirms divdesmit gadiem pasaules futbola sabiedrība raksturoja Latvijas valstsvienības panākumu izšķirošajās Euro 2004 kvalifikācijas spēlēs pret turkiem, kas joprojām tiek ierindots starp Eiropas čempionātu kvalifikācijas lielākajām sensācijām. Pēc Rīgas salā gūtās 1:0 uzvaras Aleksandra Starkova vadītā komanda izdzīvoja vairāk nekā 24 tūkstošu kaujinieciski noskaņotu turku līdzjutēju sakurinātajā pirtiņā Inonu stadionā, kur atspēlēja divu vārtu deficītu 2:2 neizšķirtā.
2003. gada novembrī izcīnītā ceļazīme uz Eiropas čempionātu ir viens no nozīmīgākajiem panākumiem Latvijas sporta vēsturē.
Spēcīgas konkurences apstākļos nenolaist rokas, bet atrotīt piedurknes, iet un izcīnīt savu vietu laukumā - tā jaunos futbolistus mudina visu laiku rezultatīvākais Latvijas valstsvienības futbolists Māris Verpakovskis. Viņa precīzie sitieni pirms divdesmit gadiem bija starp izšķirošajiem faktoriem Latvijas izlases vēsturiskajā ceļā uz Eiropas čempionāta finālturnīru, kur tolaik par zelta puisēnu iedēvētais liepājnieks arī guva vārtus - vienus no saviem 29 sarkanbaltsarkanajā kreklā. Sarunā jaušama vilšanās par nacionālās komandas rezultātiem, sniegumu un tās pārstāvju attieksmi pret notiekošo. «No izlases jāprasa vairāk,» Verpakovskis negrib samierināties ar atrunām par spēku samēru uz papīra, jo viņš zina - arī 2003. gadā Latvijas izlase nebija starp favorītēm. Nu jau teju desmit gadu Māris futbola apavus kāris vadzī, taču sev mīļajā spēlē joprojām palicis. Arī jaunajā lomā viņš atrotījis piedurknes, lai ar RFS klubu izturētu lielu konkurenci ne tikai uz vietējās, bet arī Eiropas skatuves.