Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Inese Lūsiņa

Kamermūzikas gars cauri laikmetiem

Rudens kamermūzikas festivālā, ko ik gadu organizē VSIA Latvijas koncerti un kura patrons ir komponists Pēteris Vasks, skanēs izcila kamermūzika pasaulslavenu mūziķu izpildījumā. No 9. līdz 20. oktobrim Rīgā, Talsos, Daugavpilī un Jūrmalā klausītājus gaida tikšanās ar pasaulslavenajiem kamermūzikas ansambļiem Quatuor Modigliani un Ensemble Raro, ar spožiem solistiem – franču čellistu Žanu Gijēnu Keirasu un britu vijolnieku Tomasu Gūldu, kā arī ar jauno Latvijas pianisma zvaigzni Daumantu Liepiņu un kamerorķestri Sinfonietta Rīga.

Rūmenes muiža tagad elpo arī mūzikas skaņās(2)

Rūmenes muiža Kandavā, atzīmējot tās kompleksa atjaunošanas desmit gadu jubileju, ir atklājusi jaunu kultūras un svinību telpu Kūts. Muižas 3000 kvadrātmetru lielā laukakmeņu kūts, kas celta 1913. gadā, tagad piedzīvo otro elpu, un nule aizvadītajā sestdienā tajā jau notika pirmais koncerts. Tiem, kuri šaubās, vai kultūra un kūts ir jēdzieni, kas sader kopā, arhitekte Zaiga Gaile atgādina, ka kūtī ir dzīvība, no tās nāk auglība un arī Jēzus Kristus ir dzimis kūtiņā, nevis pilī.

Esmu pateicis. Neskumstiet

"Ja kāds jums teiks, ka esmu miris, tad neticiet!" Šādi, 2010. gada rudenī Rīgas lidostā atvadoties no Valsts akadēmiskā kora Latvija pārstāvjiem, piekodinājis gruzīnu komponists Gija Kančeli, viens no lielākajiem XX un XXI gadsimta pasaules mūzikas ģēnijiem. Toreiz viņš tā teicis pēc tam, kad, ieradies uz savas 75. jubilejas koncertiem Rīgā, sākumā bija noticējis internetā izplatītajām baumām par viņa tuva drauga, režisora Georgija Danelijas (1930–2019) nāvi, bet nākamajā dienā uzzinājis, ka tā, par laimi, nav patiesība. Taču šoruden, 2. oktobrī, pats Gija Kančeli pēc ilgas cīņas ar slimību devies mūžībā 84 gadu vecumā un sestdien jau apbedīts dzimtajā Tbilisi.

Kas ir koris mūsdienās?

Diriģenta Kaspara Putniņa izcilais radošais ieguldījums, strādājot ar Igaunijas Filharmonijas kamerkori, novērtēts ar Igaunijas Kultūrkapitāla gada prēmiju mūzikā. Tā viņam tika pasniegta par atdevīgu darbu Igaunijas mūzikas kultūrā. Svinīgā apbalvošanas ceremonija notika tieši Starptautiskajā mūzikas dienā, 1. oktobrī, Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijas jaunajā koncertzālē. Igaunijas Kultūrkapitāla mūzikas nozares gada prēmija par izcilu sniegumu iedibināta 2002. gadā un kopš tā laika ir ikgadēja. Šogad tika piešķirtas 10 prēmijas (katra – 5000 eiro) un speciāli veidots mākslas darbs – zeltaini zilgani mirdzoša bumba, kas laureātu rokās atmirdzēja kā miniatūra zemeslode.

Pašu auklētie vienā mūzikas kamolā

Ar koncertu un jaunā albuma Pašu auklētie prezentāciju Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē 3. oktobrī plkst. 19.00 orķestris Rīga atklās 2019./2020. gada koncertsezonu. Pie pults būs orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Valdis Butāns, piedalīsies solistes Sonora Vaice un Ilona Bagele, aktrise Zane Jančevska un stāstniece, mūzikas žurnāliste Liene Jakovļeva.

Mājīgi un viesmīlīgi pašā Vecrīgas sirdī

"Nebijis pavērsiens – jauna formāta koncerti, kuros būs iespēja ne vien klausīties un izjust mūziku, bet arī tikties ar māksliniekiem un, baudot glāzi vīna, dalīties savos mūzikas iespaidos. Šeit valdīs mūzikas salona gaisotne, kurā visi jutīsies gaidīti savējie," pianiste un mūzikas producente, Hermaņa Brauna fonda (HBF) direktore Inna Davidova aicina uz jaunās koncertzāles Artissimo atklāšanu.

Glābj Kurmenes baznīcu(1)

Pie Latvijas–Lietuvas robežas gleznainās Mēmeles krastos Vecumnieku novada Kurmenē ar pacilājošu koncertu svētdien, 6. oktobrī, plkst. 12 Renārs Kaupers, Kaspars Zemītis, Marts Kristiāns Kalniņš, Putnu balle un Jānis Miltiņš aizsāks Kurmenes katoļu baznīcas atjaunotei veltītu labdarības akciju.

Remonts neatrisinās mūzikas vajadzības(18)

Katastrofāli – tas ir īstais vārds, lai aprakstītu stāvokli Lielajā ģildē, saka Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) valdes locekle Indra Lūkina. Pirms dažām dienām kļuva zināms, ka, pārdalot iepriekš jaunās koncertzāles pamatu stiprināšanai paredzētos Eiropas fondu līdzekļus, Ministru kabinets lēmis 5,5 miljonus eiro novirzīt orķestra pašreizējās mājvietas – Lielās ģildes – remontam.

Rudeni iesāk ar grandiozu vērienu

Liepājas simfoniskais orķestris (LSO) sava galvenā diriģenta Gintara Rinkeviča vadībā atklās jauno koncertsezonu ar patiesi vērienīgu notikumu. Liepājas koncertzālē Lielais dzintars sestdien, 21. septembrī, plkst. 18.00 skanēs Gustava Mālera grandiozā Otrā simfonija, kuras atskaņošanai nepieciešams paplašināts orķestra sastāvs. Ne tikai uz skatuves, bet arī aiz tās, lai panāktu telpiskas perspektīvas efektu, atradīsies 130 orķestra mūziķu un koris. Skanēs ērģeles un divu sieviešu balsu solo.

Atskaņos Komitasa Liturģiju(1)

Armēņu Apustuliskās baznīcas leģendārā priestera un izcilā komponista Komitasa Vardapeta (1869–1935) Liturģiju, kas oriģinālā rakstīta vīru korim, pilnā apjomā speciāli veidotā versijā jauktajam korim atskaņos Latvijas Radio koris Sigvarda Kļavas vadībā Rīgas Sv. Jāņa baznīcā piektdien, 20. septembrī, plkst. 19.

Naudu atdod, bet cerības vēl nezaudē(27)

Koncertzāles būvēšanai plānoto Eiropas fondu naudu valdība tomēr novirza citur, Kultūras ministrijai atstājot deviņus miljonus. Lielāko daļu izmantos katastrofālā stāvoklī esošās Lielās ģildes remontam.

Notiks 4. Baltijas jūras koru konkurss

"Prieks, ka pirms četriem gadiem uzsāktais konkurss ieņēmis stabilu vietu. Tas jau kļuvis par stabilu Jūrmalas vērtību, Latvijas kormūzikas vērtību, un arī pasaulē par mums uzzina arvien vairāk. Tas ir pats galvenais," atzīst ikgadējā Starptautiskā Baltijas jūras koru konkursa mākslinieciskais vadītājs diriģents Jānis Ozols.

Jauda no pasaules malām

Auļi ir devušies pasaulē, lai satiktos un iepazītos ar dziedātājiem, kuri turpina senas un neparastas dziedāšanas tradīcijas un tehnikas, un savij tās ar mūsu pašu tautasdziesmu mantojumu. "Vīri vokalizē, un var dzirdēt, kā skan pasaules malas," saka grupas līderis Kaspars Bārbals, skaidrojot, kāpēc Auļi šoreiz vēlējušies vīriešu pasauli un starptautisku vērienu

Uz operu ar viedtālruni(2)

Pieci jauniestudējumi (trīs operu un divas baletu pirmizrādes), divu iestudējumu atjaunojumi, jauni krēsli un grīda Jaunajā zālē, mobilā lietotne titru lasīšanai viedtālruņos un novembrī gaidāmā Operas vadības maiņa – šādi ir galvenie jaunumi, kas Latvijas Nacionālās operas un baleta skatītājus gaida 2019./2020. gada sezonā. To sāks tradicionālais galā koncerts 5. septembrī. Pirmais jauniestudējums būs Imanta Kalniņa opera Spēlēju, dancoju, kas top Operas galvenā diriģenta Mārtiņa Ozoliņa un režisores Lauras Grozas-Ķiberes vadībā.