Krievijas Sverdlovskas apgabala tiesā Jekaterinburgā vakar sākās tiesas process pret laikraksta Wall Street Journal žurnālistu Evanu Gerškoviču, kuru Krievijas varasiestādes apsūdz spiegošanā.
Pēc 1901 dienas pavadīšanas
ieslodzījumā no Belmāršas
cietuma Apvienotajā Karalistē
atbrīvots slepeno dokumentu
publicēšanas vietnes WikiLeaks izveidotājs 52 gadus vecais Džūljens Asanžs.
Šaubas par iespējamu vienošanos par karadarbības pārtraukšanu Gazas joslā starp islāmistu grupējumu Hamās un Izraēlu palielinājušās pēc tam, kad Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu paziņojis, ka varētu piekrist vienīgi iespējai vienoties tikai par daļēju uguns pārtraukšanu, bet ne kara pret Hamās izbeigšanu, vēsta Associated Press.
Desmitiem miljonu amerikāņu, meksikāņu un kanādiešu šonedēļ piedzīvo ekstrēmus laikapstākļus, kuru arvien biežāku parādīšanos un lielāku intensitāti zinātnieki saista ar klimata izmaiņām pasaulē, vēsta BBC.
Divu daļas pasaules izstumto valstu – Krievijas un Ziemeļkorejas – līderi Vladimirs
Putins un Kims Čen Uns vakar Phenjanā parakstījuši abu
valstu līgumu par visaptverošu stratēģisko partnerību, kas
cita starpā paredz savstarpējas palīdzības sniegšanu gadījumā, ja tiek vērsta agresija
pret kādu no parakstītājvalstīm, atsaucoties uz V. Putina
teikto, vēsta Krievijas ziņu
aģentūra Interfax.
Jau 23 no 32 NATO dalībvalstīm pārsniedz deklarēto apņemšanos atvēlēt aizsardzības vajadzībām vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta, uzstājoties ar runu ASV domnīcā Wilson Center paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Francijā pirmdien oficiāli sākās divu nedēļu kampaņa pirms parlamenta apakšpalātas – Nacionālās asamblejas – vēlēšanām, kas paredzētas divās kārtās – 30. jūnijā un 7. jūlijā –, vēsta France24.com. Kandidāti, kuriem bija jāreģistrējas līdz svētdienas vakaram, sacentīsies par 577 Nacionālās asamblejas deputātu vietām.
Ukrainas dienvidu pilsētā Krivijrihā šodien izsludinātas sēras pēc tam, kad Krievijas agresoru raķeštriecienā trešdien dzīvību zaudēja deviņi cilvēki, vēsta UNIAN.
Klimata izmaiņu atnestais siltums radījis labvēlīgus
apstākļus odu invazīvo sugu
izplatībai Eiropā, kas varētu
būt vainojama pie inficēšanās gadījumu skaita pieauguma ar Denges drudzi un
citiem vīrusiem, vēsta BBC.
ASV valdība atcēlusi iepriekš noteiktos ierobežojumus Ukrainas bruņoto spēku Azovas brigādei – vienai
no visefektīvākajām un populārākajām karojošajām
vienībām, kas īpaši izcēlās
kaujās par Mariupoles pilsētas aizstāvēšanu pret Krievijas agresoriem, vēsta Associated Press.
Daļu no Ukrainas sabiedroto piegādātajām iznīcinātājlidmašīnām F-16 tās Gaisa spēki plāno izvietot aviobāzēs ārvalstīs drošības apsvērumu dēļ un lai būtu rezerves, ar ko aizvietot bojātās lidmašīnas, intervijā Radio Freedom ukraiņu dienestam paziņojis Ukrainas Gaisa spēku aviācijas priekšnieks Serhijs Holubcovs
Atentātā 15. maijā sašautais Slovākijas populistiskais premjerministrs Roberts Fico publiskotā video paziņojis, ka piedod uzbrucējam, un teicis, ka varētu atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas jūnija beigās, vēsta BBC. Vienlaikus viņš vainojis opozīciju, valdību kritizējošos medijus, no ārvalstīm naudu saņemošās nevalstiskās organizācijas par naida un netolerances klimata radīšanu valstī, kas novedis pie atentāta.
Slovēnija kļuvusi par
desmito Eiropas Savienības
(ES) valsti, kas atzinusi Palestīnas valsti, vēsta Associated
Press. Tā sekojusi trīs Eiropas
valstīm – Spānijai, Norvēģijai
un Īrijai, kuras atzina Palestīnas valsti 28. maijā.
Ar valsts vizīti Francijā un
piedalīšanos sabiedroto karaspēka desantēšanās (D dienas) 80. gadadienas pasākumos ASV prezidents Džo Baidens sācis nozīmīgu starptautisko sanāksmju un tikšanos mēnesi, kas var izrādīties
būtisks arī viņa cīņā par Balto
namu rudenī.
Ķīna paziņojusi, ka tās sūtītās lunārās zondes Čana E 6 modulis veiksmīgi pacēlies no vietas Mēness neredzamajā (tālajā) pusē, kur zonde tika nosēdināta pagājušajā nedēļā, un ar tur iegūtajiem iežu paraugiem sācis ceļu atpakaļ uz Zemi, vēsta BBC.
Viesojoties Āzijā, Ukrainas prezidents Volodimirs
Zelenskis kritizējis Ķīnu par
palīdzību Krievijai izjaukt
nākamnedēļ Šveicē plānoto
starptautisko konferenci, kas
veltīta miera panākšanai Ukrainā, vēsta Associated Press.
Ķīna palīdzot Krievijai izdarīt
spiedienu uz citām valstīm,
lai to līderi atteiktos braukt
uz Šveices konferenci.