Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Mārtiņš Apinis

Inflācija vēl pagaidām turas(6)

Patēriņa cenu pārmaiņu tempu ziņā janvāris bijis līdzīgs iepriekšējiem mēnešiem. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka šā gada pirmajā mēnesī, salīdzinot ar šo pašu laika nogriezni pērn, kopējais patēriņa cenu līmenis Latvijā palielinājies par 2,2%. Savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada decembri vidēji valstī dzīve kļuvusi par 0,4% dārgāka.

Ražošanas statistikas rādītāji ar katru mēnesi kļūst sliktāki(9)

Pagājušais gads Latvijas apstrādes rūpniecības nozarē ir bijis ievērojami atšķirīgs no iepriekšējiem. Kopējais nozares pieaugums pērn ir bijis nulles līmenī, bet gada pēdējos mēnešos produkcijas izlaides apjoms pat uzrādījis samazināšanās tendenci. Raugoties uz konjunktūras apstākļiem, var teikt, ka vēl pērn oktobrī nozare bija samērā pievilcīgos plusos.

Neskaidrība vēl neizplēn. "Pelēkais saraksts" – zaudēta reputācija un lēnāka naudas plūsma(6)

Neskaidras izcelsmes, iespējams, pat krimināla rakstura naudas plūsmas caur Latviju pēdējos pāris gados ik pa laikam izraisījušas viļņošanos komercbanku sektorā. Var izteikt pieļāvumu, ka šīs negācijas nav vēl beigušās, par spīti tam, ka dažas vēstis mūsu valstij pēdējā laikā ir bijušas labas. Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtējumam, kas pazīstama ar nosaukumu Moneyval, gan devusi samērā pozitīvu vērtējumu par Latviju, taču draudi pār mūsu valsts finanšu sistēmu turpina saglabāties.

Dzīvojam draudīgu ziņu netīkamajā ēnā(3)

Atšķirībā no citiem šis gads nav iesācies daudzsološas ziņu pavadībā par iespējām piedzīvot ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos, sevišķi ja ņemam vērā to, ka Latvijas tautsaimniecība ciešā mērā ir saistīta ar globālajām norisēm. Saasinājums Persijas līča reģionā un koronavīrusa uzliesmojums Ķīnā it kā tieši mūs neskar, tomēr gadījumā, ja notikumi eskalēsies, tad pastarpināti to ietekmi izjutīsim arī Latvijā.

Janvāris vedis pie jauniem rekordiem Volstrītā, taču ekspertu teiktais mudina būt piesardzīgiem(8)

Globālajā finanšu pasaulē gada pirmais mēnesis aizritējis visai saspringtā gaisotnē, taču vienlaikus biržas indeksiem ir ļāvis tikt arī pie jauniem rekordiem. Gads sākās ar dažiem stresainiem brīžiem ASV un Irānas attiecībās, kuras nonākušas zemākajā punktā pēdējo 40 gadu laikā, kopš 1979. gadā Teherānā pie varas nāca islāma revolūcijas piekritēji.

Vērojams, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsme ļoti strauji piezemējas(41)

Mūsu valsts ir neatraujama globālās ekonomikas, un it īpaši Eiropas ekonomikas, sastāvdaļa, un tur valdošās tendences neizbēgami ietekmē arī Latviju. Jaunākā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija par mūsu valsts tautsaimniecības sniegumu pagājušā gada ceturtajā ceturksnī to visai uzskatāmi apliecina.

Atgriežas komforta zonā(1)

Lai gan pēdējās nedēļas pasaulē nevar saukt par mierpilnām un arī ekonomiskais fons varētu būt labāks, tirdzniecība finanšu tirgos noritējusi visai patīkamā gaisotnē, proti, investori bijuši gatavi ieguldīt daudz un uzņemties aizvien lielāku risku.

Konflikti var kavēt izaugsmi(9)

Pieaugot planētas iedzīvotāju skaitam, aug arī reliģiska rakstura nesaskaņas, ar vidi saistītas problēmas un aktuāla kļūst resursu pārdale. Tas veicina dažādu konfliktu rašanos, kas ik pa laikam izvēršas militārās akcijās.

Eksportam 2019. gads ir bijis sarežģīts(1)

Centrālās statistikas pārvaldes nesen apkopotā ārējā tirdzniecības statistika rada pamatotas aizdomas, ka pērn varētu būt apsīcis iepriekšējos gados novērotais rekordu birums attiecībā uz mūsu valsts preču eksportu.

Konflikts vēl negrauj tirgu(2)

ASV un Irānas attiecību saasināšanās un neskaidrība par konflikta iespējamo tālāko gaitu pasaules finanšu tirgos kļuvusi par galveno cenu virzošo faktoru. Lai arī investoru rīcība ir bijusi visai drudžaina, svaru kausi nav nosvērušies par labu cenu kritumam, bet arī ne kāpumam.

Mantot pensijām uzkrāto(14)

Jaunais gads nācis ar priecīgām ziņām pensiju otrā līmeņa dalībniekiem, kuriem beidzot ir radusies iespēja savus fondēto pensiju sistēmas uzkrājumus atstāt mantojumā. Tāpat jaunā gada sākums ļauj ar visai lielu labpatiku palūkoties uz otrā pensiju līmeņa plānu pagājušā gada ienesīgumu.

Mazāka PVN priekšrocības(2)

Ideja par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu kādam konkrētam produktam vai pakalpojumam Latvijā izskanējusi itin bieži un, domājams, savu aktualitāti nezaudēs arī turpmāk.

Biržā veiksmīgs gads

Darījumu presē jau ir visai daudz rakstīts par to, ka pagājušais gads ir bijis ļoti veiksmīgs pasaules lielajos akciju tirgos. Pozitīvās tendences nav metušas līkumu arī Baltijas akciju biržām, kurās kotēto uzņēmumu akcionāriem nereti bijušas iespējas nopelnīt, izdevīgi pārdodot sev piederošos vērtspapīrus, vai priecāties par sava ieguldījuma vērtības pieaugumu vismaz grāmatvedības līmenī. Baltijas valstīs visstraujākais akciju cenu kāpums ir bijis Lietuvā, kur vietējais indekss OMX Vilnius pērn ir pakāpies par 15,44%, kamēr tā analogi Latvijā un Igaunijā attiecīgi par 11,53% un 10,05%.

Apgrozījums aug straujāk nekā cenas(2)

Samazinoties tām Latvijas ekonomikas izaugsmes iespējām, kas saistītas ar norisēm eksporta tirgos, jāsāk domāt par to, kā stiprināt attīstību uz pašmāju situācijas rēķina.

Laiks jauniem modeļiem(4)

Nākamo 12 mēnešu laikā uzņēmumi Latvijā un Igaunijā vēlētos paaugstināt produktivitāti un attīstīt inovācijas, savukārt Lietuvā – palielināt ražošanas apjomu, secināts SEB bankas veiktajā Baltijas lielo kompāniju finanšu direktoru aptaujā. 24% Latvijas un 29% Igaunijas lielo uzņēmumu finanšu direktoru kā prioritāti produktivitātes veicināšanā norādījuši digitālo risinājumu attīstīšanu, procesu automatizāciju un inovācijas, savukārt 24% Lietuvas uzņēmumu galvenokārt vēlētos palielināt ražošanas apjomu. Savukārt Latvijā un Igaunijā ražošanas apjomu kāpināšanu kā prioritāti produktivitātes veicināšanā norāda attiecīgi tikai 9% un 13% uzņēmumu.

Izaugsme arī nākamgad

Sekojot globālajiem procesiem, arī Latvijas ekonomika šogad ir uzrādījusi visai atšķirīgu tempu no tā, kāds tas bijis iepriekšējos divos gados. Situācija kardināli mainījās un iepriekšējo ap 5% vērto izaugsmi ir nomainījusi uz pusi mazāka.

Globālie izaicinājumi nepazudīs(8)

Dažādi finansiāla un ģeopolitiska rakstura sarežģījumi nav bijuši veicinoši tam, lai pasaules lielāko valstu ekonomiskās izaugsmes tempi šogad varētu pieaugt. Tā vietā darījumu prese nemitīgi ziņojusi par tirdzniecības karu draudiem, pieaugusi spriedze Persijas līča rajonā, kas ir lielākais pasaules naftas ieguves reģions, sākusi izzust atdeve no pasaules lielāko centrālo banku iepriekšējos gados īstenotajām ekonomikas stimulēšanas programmām un piedzīvota krīze autobūvē. Tas likumsakarīgi korelē ar ekonomiskās izaugsmes tempiem, kas ir lēnākie kopš iepriekšējās ekonomikas krīzes.

Produktivitāte augs līdz ar algām(9)

Latvijā ik pa laikam dzirdam – lai tiktu pie labklājības, jākāpina produktivitāte. Minētais nenozīmē, ka vidusmēra Latvijas darbinieks strādātu par maz darba stundu. Šajā gadījumā runa ir par korporatīvā sektora radīto vērtību – jo vērtīgākas preces un pakalpojumus uzņēmums spēj radīt, jo lielāka produktivitāte naudas izteiksmē ir uz vienu strādājošo.

Lejupejošas inflācijas laiks(1)

Lai arī savos maciņos aizvien jūtam dzīves dārdzības pieaugumu, sevišķi tad, kad iepērkamies pārtikas veikalos, pēdējos mēnešos inflācija tomēr ir kļuvusi lēnāka.

Var nonākt līdz stulbumam(13)

Latvijā nereti mēdz uzskatīt, ka rietumvalstu kapitāla ienākšana sekmē aizvien intelektuālāku uzņēmējdarbību, kuras galarezultāts ir arī augsta līmeņa serviss. Šai atziņai kopumā var piekrist, tomēr pēdējā laika prakse arvien uzskatāmāk liecina, ka ne vienmēr tā ir.

Rūpnieki vēl spītē pasaules negācijām(5)

Globālās tautsaimniecības kāpums, visticamāk, sāk ieslīdēt savā izaugsmes beigu fāzē, par ko zināmā mērā liecina arī mūsu valsts uzņēmumu ražošanas statistika. Šā gada desmit mēnešu rādītāji atklāj, ka apstrādes rūpniecības apjomi ir pieauguši par 2,6%, informē Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Vienlaikus kopējā tendence nav sevišķi iepriecinoša, jo, piemēram, oktobrī apstrādes rūpniecības apjomi, rēķinot gada izteiksmē, pieauguši tikai par 1,8%.

Ceļā uz elites valsti(16)

"Problēmas, ar kurām saskaramies šodien, ir mazāk skaudras nekā pirms 20 gadiem. Mazāk absolūtas nabadzības, mazāk nelaimes gadījumu un to upuru. Runājam pārsvarā par smalku ļaužu problēmām. Piemēram, kā uzlabot vidējo izglītību, kas, pēc starptautiskajiem salīdzinājumiem spriežot, jau ir apmēram bagāto valstu kluba (OECD) vidējā līmenī. Kā attīstīt zinātni, inovāciju utt. Kāds relatīvās nabadzības līmenis ir savienojams ar priekšstatiem par taisnīgumu. Kā integrēt bēgļus. Šīs problēmas kļūst arvien interesantākas, vienlaikus arī sarežģītākas un mulsinošākas, taču to atrisināšana ar katru nākamo soli sniedz mazāk materiāla gandarījuma. Jo vairāk cilvēkiem jau ir, jo mazāk svarīga kļūst iespēja iegūt katru nākamo labumu," šādi mūsu valsts sociālekonomisko gājumu pēdējo pāris desmitu gadu laikā savā trešdien iznākošajā grāmatā Latvijā dzīvot ir interesanti vērtē tās autors Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Kļūt zaļākiem un turīgākiem(14)

Globālās klimata pārmaiņas neapšaubāmi prasīs pārstrukturēt tautsaimniecību, tiesa gan, šobrīd vēl nevaram runāt par vispārējām tendencēm. Tomēr atsevišķas ievirzes, kas vismaz vārdos ir orientētas uz aizvien zaļāku dzīvesveidu, ir vērojamas jau aptuveni ceturtdaļgadsimtu. Runa ir par dažādu atjaunojamās enerģijas (AER) ražotāju biznesa uzplaukumu, ko lielā mērā stimulē mūsu pašu pie varas esošo politiķu rosīšanās saistībā ar klimata mērķu noteikšanu valstī un to apstiprināšanu Briselē. Latvijā 1995. gadā tika ieviests t. s. dubultā tarifa mehānisms, lai sniegtu atbalstu mazajām hidroelektrostacijām (HES), vēja elektrostacijām, kā arī dažām koģenerācijas stacijām. Dubultā tarifa mehānisms paredzēja saņemt elektroenerģijas iepirkuma cenu, kas atbilstu divkāršam va/s Latvenergo elektroenerģijas realizācijas vidējam tarifam.

Kā pasargāt naudu no inflācijas un uzkrāt nākotnei?(14)

Ienākumu palielināšanās vismaz daļai sabiedrības radījusi labvēlīgus apstākļus tam, lai pēc dažādu tēriņu segšanas atliktu nauda uzkrājumu veidošanai, turklāt uzkrājumi jāveido, domājot arī par vecumdienām, jo vairākumam Latvijas iedzīvotāju pensiju pirmie divi līmeņi negarantēs vecumdienas, kuras varētu saukt par turīgām.