Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Mārtiņš Apinis

Neziņas un cerību viļņi

Recesijas iestāšanās iespējamība Latvijas un daudzu citu Eiropas valstu ekonomikās vairs netiek uzskatīta par apšaubāmu, bet drīzāk gan kā bāzes scenāriju. Šāds stāvoklis tautsaimniecībā iestājas, kad tās apjomi, rēķinot pret iepriekšējo ceturksni, ir samazinājušies divus ceturkšņus pēc kārtas. Vienu šādu triju mēnešu periodu jau esam piedzīvojuši un patlaban acīmredzami izdzīvojam nākamo.

Esam jaunas krīzes priekšvakarā

Pēdējā pusotra gada laikā strauji (atsevišķos gadījumos – gandrīz pat divkārt) pieaugušās cenas ēdināšanas nozarē, porciju apmēram nekļūstot lielākam, vairs nav nekas neparasts, drīzāk norma. Neraugoties uz to, cilvēki turpina tērēt naudu un baudīt šo vasaru.

Stresa cenu brīdis pārtikas tirgū

Ikdienā nepieciešamās pārtikas iegāde aizvien lielākai Latvijas sabiedrības daļai sagādā pamatīgus rūpestus un, iespējams, pēc dažiem mēnešiem pat varētu izraisīt liela mēroga sociālās problēmas.

Pagaidām nav tik slikti

Mūsu ekonomikas perspektīvas nav tik drūmas, kā varētu šķist, dzīvojot ar ziņām par karu Ukrainā, augošo inflāciju, grūtībām veikt celtniecības un rūpniecības pasūtījumu vai šo pasūtījumu zudumu.

Iepērkas, lai inflācija nenoēstu uzkrājumus

Krievijas iebrukums Ukrainā Latvijas ekonomikai radījis ne mazums izaicinājumu, tomēr mūsu tautsaimniecība ar tiem pagaidām tiek galā visai prasmīgi, par ko liecina gan labie ražošanas dati, gan pieaugošais mājsaimniecību patēriņš.

Cerības uz atgūšanos un jaunas bailes

Covid-19 pāriešana vieglākā formā ir mazinājusi bailes no saslimšanas un līdz ar to radījusi jaunu atpūtas ceļojumu vilni Eiropā, ļaujot cerēt arī uz eirozonas dienvidu valstu ekonomisko atgūšanos.

Eiropa iet stingrākā inflācijas pavadā

Pieaugot cenām preču biržās, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis patlaban piedzīvo šā gadsimta augstāko inflāciju. Visā ES, kopumā vērtējot, šā gada maijā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi patēriņa cenas ir pieaugušas par 8,8%, un inflācija aizvien pieņemas spēkā. Savukārt eirozonā šis skaitlis ir nedaudz zemāks, dzīves dārdzībai gada laikā palielinoties vidēji par 8,1%.

Starp vīrusiem un dārgo degvielu

Covid-19 izplatības mazināšanās un fakts, ka rietumu pasaulē pēdējos gados mājsaimniecību uzkrājumi ir auguši, teorētiski paver lielākas iespējas ceļošanai.

Dzīve ar mazāku pirktspēju

Pēc vērienīgiem naudas plūdiem kovidkrīzes novēršanai pasaules tautsaimniecības sabremzēšanās bija likumsakarīga, un līdz ar to algu pieaugumam jākļūst lēnākam. Ir skaidrs, ka darba samaksas pieauguma temps ar divciparu skaitli mērāmos procentos ilgstoši nav iespējams un tā tempam būtu jākrītas.

Vitalitāte darba tirgū

Krievijas iebrukums Ukrainā un tā ietekme uz ekonomiskajiem procesiem pagaidām nav spējusi jūtami skādēt Latvijas darba tirgum.

Tirgus iebraucis mīnusos

Globālās finanšu tirgus norises un kara sākšanās Ukrainā nav metušas līkumu arī Baltijas valstu, it īpaši Latvijas, vērtspapīru tirgum.

Grūtāk pārfinansēt parādus

Augošā inflācija ne tikai kāpina uzņēmumu izmaksas un iedzīvotāju tēriņus, bet arī rada iemeslu aizņēmuma procentu likmju kāpumam.

Plusi strauji dilst

Krievijas iebrukuma Ukrainā radītā ietekme finanšu tirgos nav metusi līkumu arī mūsu valstij. Tas visai labi redzams arī Latvijas pensiju otrā līmeņa plānu ienesīguma rādītājos.

Turīgie pagaidām izvelk

Mūsu ekonomikas perspektīvas nav tik ļoti drūmas, kā varētu šķist, dzīvojot ar ziņām par karu Ukrainā, augošo inflāciju, grūtībām veikt celtniecības un rūpniecības pasūtījumus vai šo pasūtījumu zudumu. Dzīve patiešām ir kļuvusi dārgāka, un daudziem jostas savilkšana kļūst aizvien aktuālāka, taču, ja palūkosimies, kas notiek uz ceļiem, būvmateriālu veikalos, mēs nonāksim pie secinājuma, ka sastrēgumi nav kļuvuši mazāki un rindas veikalos – īsākas.