Taču vairāk par statistisko ekonomikas apjomu samazināšanos iedzīvotājus, protams, uztrauc pašu labklājības kritums, kas patlaban pilnā sparā notiek strauji augošās inflācijas apstākļos un var notikt tad, ja jau minēto ekonomikas apjomu samazināšanās ietekmē sāk sarukt atalgojums vai vēl sliktāk – zaudēts darbs. Tomēr paralēli šīm visai nepatīkamajām atskārsmēm mēs redzam gan pārpildītas ne pirmās nepieciešamības preču veikalu autostāvvietas, gan grūtības tikt pie galdiņa restorānā, gan ļaudis, kuri pēc kovida nepatikšanām ar skubu dodas ceļojumos. Patiesībā, lai arī tiek dzīvots ekonomisko nedienu priekšnojautās, nauda tiek tērēta uz nebēdu, savā ziņā atgādinot kaut ko no "trekno gadu" izskaņas 2008. gadā. Tomēr atšķirība no iepriekšējās reizes ir tā, ka daudz mazāk tiek dzīvots "uz krīta" un tiek tērēts pašu nopelnītais. Tas ir labi, jo, neraugoties uz daudziem nepatīkamiem izaicinājumiem, apstākļi pagaidām ir bijuši labvēlīgi tam, lai būtu ko tērēt. Viena no šādām ziņām ir vakar publicētie dati par bezdarba līmeni šā gada otrajā ceturksnī.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes apkopoto informāciju bezdarba līmenis šā gada otrajā ceturksnī krities līdz 6,6% salīdzinājumā ar 7,3% trīs mēnešus iepriekš. Salīdzinājumam – pirms gada bezdarba līmenis bija 7,9%. Šī ziņa ir ļoti laba, jo norāda, ka Krievijas uzsāktā kara Ukrainā mestie izaicinājumi pagaidām nešķiet tik lieli, kādus piedzīvojām Covid-19 pandēmijas laikā. Turklāt vēl viena labā ziņa ir tā, ka Latvijas ekonomika ir kļuvusi daudz vitālāka pret dažāda globāla mēroga satricinājumiem un Krievijas agresiju par tādu neapšaubāmi var uzskatīt. Svarīgi ir tas, ka, par spīti izaicinājumiem, aizvien ir iespēja strādāt un pelnīt, bet inflācija būs tikpat pārejoša kā daudz iepriekš izskanējušie viedokļi par Krievijas armijas varenajām kaujasspējām. Protams, vienlaikus ir jārēķinās ar satricinājumiem maz apšaubāmā Covid-19 strauja uzliesmojuma laikā rudenī, kad augstajai inflācijai un Krievijas radītajām blaknēm pasaules ekonomikā pievienosies arī pieaugoša saslimstība un mājsēde. Lai gan kuluāros pagaidām tiek spriests, ka valdība centīsies izvairīties no ierobežojošiem pasākumiem, galavārds tomēr būs vīrusa izplatības gaitai, nevis politiķiem.