Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā 0 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Raivis Vilūns

Republikāņi negrasās samierināties ar zaudējumu

Balsu skaitīšana ASV turpinās, taču mediju piesardzīgās prognozes liecina, ka demokrāts Džo Baidens varētu būt "izlīdis caur adatas aci" un pārspējis republikāni Donaldu Trampu. Tomēr, kā liecina prezidenta un viņa partiju biedru apgalvojumi, viņi negrasās padoties bez cīņas un ilgstoša tiesāšanās. Tikmēr citviet amerikāņi priecājas, ka vēlēšanas ir izdevies vismaz pacelt minimālo atalgojumu un panākt marihuānas legalizāciju.

Neskaidrība par vēlēšanu rezultātiem ASV ieilgst

Neskatoties uz pēdējo nedēļu optimismu no Demokrātu partijas puses, ASV prezidenta vēlēšanu nakts izvērsās par nervus kutinošu cīņu abām partijām. Lai gan lielāko daļu pirmās nakts demokrāts Džo Baidens saglabāja nelielu pārsvaru, tālu neatpalika tagadējais prezidents Donalds Tramps.

ASV prezidenta vēlēšanas īpaši saspringtā gaisotnē

ASV iedzīvotāji šodien dodas pie vēlēšanu urnām, lai izlemtu, kurš nākamos četrus gadus vadīs pasaules bagātāko ekonomiku – tagadējais prezidents republikānis Donalds Tramps vai bijušais viceprezidents Baraka Obamas laikā demokrāts Džo Baidens.

Anglijā ieviesīs striktus ierobežojumus

Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons aizvadītās nedēļas nogalē paziņoja, ka Anglijas teritorijā no ceturtdienas tiks ieviesti četras nedēļas ilgi strikti pārvietošanās un strādāšanas noteikumi. Valdība cer, ka, līdzīgi kā pavasarī, izdosies apturēt vīrusa izplatību mēneša laikā un ļaut britiem izbaudīt Ziemassvētku brīvdienas. Dažādu nozaru amatpersonas jau paudušas neapmierinātību un pareģojušas smagas sekas ekonomikai.

Sazvērestības ieskauj pasauli

Aizvadīto gadu laikā gan ASV, gan citviet pasaulē strauji izplatījusies sazvērestības teorija par starptautisku bērnu asinis dzerošu pedofilu sātana pielūdzēju kultu, kas kontrolē visus pasaules notikumus, un tā vienīgais pretinieks ir tagadējais amerikāņu prezidents Donalds Tramps. Šo teoriju saīsinājumā sauc par QAnon. Lai arī šīs idejas apraksts izklausās absurds, strauji pieaugošā popularitāte dezinformācijas pētniekiem ir likusi sist trauksmes zvanus.

Izšķiršanās starp Rietumiem un Krieviju

Svētdien Moldovas iedzīvotāji dosies uz vēlēšanu iecirkņiem, lai balsotu par astoņiem potenciālajiem prezidenta amata kandidātiem. Tomēr, kā norāda eksperti, faktiskā sacensība būs starp līdzšinējo prokremlisko prezidentu Igoru Dodonu un rietumniecisko bijušo premjerministri Maiju Sandu. Domas par valsts potenciālo nākotni moldāvu vidū krasi atšķiras, un aptaujas liecina, ka abi kandidāti bauda teju vai vienlīdzīgu sašķeltās sabiedrības atbalstu. Moldovas mediji paredz, ka vēlēšanu rezultāts tiks izšķirts otrajā kārtā novembra vidū.

Poļi aktivizē protestus pret abortu aizliegumu

Polijā jau nedēļu turpinās protesti pret Konstitucionālās tiesas lēmumu, kas aizliedz veikt abortu augļa defektu dēļ. Sieviešu tiesību aktīvisti ir solījuši nepadoties, kamēr vien lēmums netiks grozīts un Polija, kur jau līdz šim valdīja vieni no stingrākajiem abortu ierobežojumiem Eiropā, neatcels aizliegumu.

Franču preču boikots pieņemas spēkā

Musulmaņu valstīs aktīvi uzsākts boikotēt Francijā ražotās preces, tā nosodot Franciju par prezidenta Emanuela Makrona atbalstu pravieša Muhameda karikatūrām. Kuveitā un Katarā franču preces jau pazudušas no plauktiem, bet Saūda Arābijā, Jordānā un citviet sociālo mediju lietotāji izplata boikotējamo zīmolu sarakstus.

Neizdodas panākt pamieru Kalnu Karabahā

Nedēļas nogalē Armēnija un Azerbaidžāna, kuras jau vairākas nedēļas ir iesaistījušās militārās sadursmēs Kalnu Karabahas reģionā, sestdien paziņoja par pamiera noslēgšanu. Taču vien dažas stundas pēc pusnakts naktī uz svētdienu abas puses viena otru apvainoja pamiera pārkāpšanā. Šī ir jau otrā reize divu nedēļu laikā, kad noslēgtais pamiers pajūk.

Kiprieši protestē pret politiķu korupciju

Trešdienas vakarā simtiem Kipras iedzīvotāju devās galvaspilsētas Nikosijas ielās, lai protestētu pret valsts vadošo politiķu korupciju. Protesti šķietami nesa augļus, jo jau ceturtdien no amata atkāpās skandālā iesaistītais parlamenta vadītājs Dimitris Silluris.

Inficēto skaits mudina rīkoties

Jaunā koronavīrusa plašais uzliesmojums spiež Eiropas valstu valdības pieņemt arvien striktākus ierobežojumus un nosacījumus. Daudzviet tiek slēgti bāri un klubi, Parīzē tiek spriests par iespēju noteikt komandantstundu, bet Anglijā ieviesta jauna reģionālo ierobežojumu sistēma.

Senāts iztaujās nominēto tiesnesi

ASV politiķi šonedēļ uzsāk prezidenta Donalda Trampa izvirzītās tiesneses Eimijas Konijas-Baretas iztaujāšanu, lai jau oktobrī varētu viņu apstiprināt darbam Augstākajā tiesā.

Eiropā ievieš striktus lokālos ierobežojumus

Līdz ar rudens iestāšanos Eiropas valstis pieredz ar jauno koronavīrusu inficēto skaita pieaugumu. Čehijā šonedēļ tika izsludināts ārkārtas stāvoklis un Itālijā ieviesta obligāta sejas masku valkāšana ārpus telpām, savukārt citviet kontinentā tiek slēgtas izklaides vietas vai stingri ierobežota to darbība. Dažviet skolēni atsāk attālinātās mācības.

Baltajā namā konstatēti desmitiem vīrusa inficēto

Aizvadītajās dienās saslimšana ar jauno koronavīrusu konstatēta virknei Baltā nama darbinieku. Kritiķi uzskata, ka prezidenta Donalda Trampa, kuram saslimšana tika atklāta aizvadītajā nedēļā, nevērība varētu būt vainojama pie vīrusa uzliesmojuma.

Kritizē ASV prezidenta bezatbildību

Ar koronavīrusu inficētā ASV prezidenta Donalda Trampa politiskie pretinieki ir skarbi kritizējuši amerikāņu līdera lēmumu pamest slimnīcas palātu, lai caur automašīnas logu pamātu ar roku atbalstītājiem. Mediķi uzskata, ka prezidenta rīcība riskam pakļāvusi par viņa drošību atbildīgos Slepenā dienesta darbiniekus.

Pandēmijas ēnā izziņos Nobela balvas laureātus

Lai gan jau šonedēļ tiks paziņoti prestižās Nobela prēmijas laureāti, intriga par uzvarētājiem ir saglabājusies un eksperti apgalvo, ka šogad ir īpaši grūti censties tos uzminēt. Savukārt jaunā koronavīrusa pandēmija ir piespiedusi veikt pārmaiņas ilggadējās balvas pasniegšanas tradīcijās.

Maldina par Baltkrieviju

Baltkrievu tautas kustība, kuras mērķis ir panākt prezidenta Aleksandra Lukašenko atkāpšanos un jaunu, godīgu vēlēšanu sarīkošanu, arvien vairāk tiek apvīta ar dažādām viltus ziņām un puspatiesībām, kuras paredzētas, lai grautu protestētāju vienotību un tēlu starptautiskās sabiedrības acīs.

Vācijas apvienošanu neuzskata par pabeigtu

Lai gan šonedēļ aprit trīsdesmit gadu kopš Vācijas atkalapvienošanas, daudzi uzskata, ka process nav noslēdzies, jo starp abām valsts daļām aizvien valda ievērojamas ekonomiskās atšķirības.

Turcija tiek vainota algotņu nosūtīšanā uz Kalnu Karabahu

Pastiprinājušās bažas, ka desmitgades gruzdošais konflikts Kalnu Karabahā, kas nedēļas nogalē pārauga militārās sadursmēs starp Azerbaidžānu un Armēniju, var pārvērsties plašākā reģionālā konfliktā starp Krieviju un NATO dalībvalsti Turciju.

Referendumā lems par migrāciju no ES

Svētdien Šveices iedzīvotāji dosies uz balsošanas iecirkņiem, lai referendumā izteiktu viedokli par pieciem jautājumiem, no kuriem lielāko starptautisko uzmanību ir piesaistījis labējo partiju ierosinājums ierobežot migrāciju no Eiropas Savienības (ES) valstīm. Kritiķi norāda, ka darbaspēka pārvietošanās ierobežošana ietekmētu arī citas vienošanās ar ES un radītu problēmas valsts ekonomikai.

Grib reformēt migrantu uzņemšanas kārtību ES

Ugunsgrēks grieķiem piederošās Lesbas salas bēgļu nometnē un tam sekojošais haoss ir aktualizējis jautājumu par nelegālo ieceļotāju uzņemšanas un izmitināšanas kārtību Eiropas Savienībā (ES).

Ģenerālā asambleja pandēmijā būs virtuāla

Lai gan Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas 75. gadadiena ir būtisks pieturpunkts diplomātijas vēsturē, jaunā koronavīrusa pandēmija ieviesusi izmaiņas – šogad pasaules līderi netiksies aci pret aci. Faktiski visas uzrunas, kas izskanēs šonedēļ Ņujorkā, būs iepriekš sagatavoti ieraksti, bet dzīvās sarunas par pandēmiju un ASV vēlmi atjaunot sankcijas pret Irānu notiks ar tiešsaistes saziņas platformu palīdzību.

Tramps dod svētību TikTok darījumam

ASV prezidents Donalds Tramps, kurš vasarā paziņoja, ka aizliegs amerikāņiem izmantot ar Ķīnu saistīto jauniešu vidū populāro lietotni TikTok, nedēļas nogalē, kā pats saka, ir devis svētību, lai to iegādātos ASV lieltirgotāja Wallmart un tehnoloģijas kompānijas Oracle apvienotais uzņēmums.

Vaino Rietumus revolūcijas gatavošanā

Baltkrievu tautas uzticību zaudējušā prezidenta Aleksandra Lukašenko apgalvojumiem, ka aiz masu protestiem un opozīcijas politiķiem stāv ārvalstu organizācijas un valdības, šonedēļ augstākajā līmenī pievienojusies Krievija. Tās izlūkošanas dienests paziņojis, ka opozicionāri ir Vašingtonas protežē un protestu rīkošanā ieguldīti miljoniem dolāru.

Palestīnieši kritizē arābu valstu līgumus ar Izraēlu

Cilvēktiesību aktīvisti norāda, ka otrdien Vašingtonā parakstītās vienošanās, kas paredz Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Bahreinas diplomātisko un ekonomisko sadarbību ar Izraēlu, leģitimē cilvēku pamattiesības nerespektējošus režīmus.

Eiropā strauji pieaug ar vīrusu inficēto skaits

Sākoties aukstākam un drēgnākam laikam, Eiropā atgriezušās bažas par jaunā koronavīrusa (SARS-CoV-2) plaša mēroga uzliesmojumu. Valstu līderi sāk apsvērt dažādu pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumu lietderību – briti aizliedz pulcēties grupās, kas lielākas par sešiem cilvēkiem, bet Francija cer uz reģionāla mēroga ierobežojumiem.

Tūkstošiem migrantu bez pajumtes

Ugunsgrēki, kas šonedēļ nopostīja Grieķijas lielāko migrantu nometni Lesbas salā un atstāja vairāk nekā desmit tūkstošus bez pajumtes un pārtikas, pievērsuši pastiprinātu uzmanību Eiropas Savienības (ES) gadiem neatrisinātajai problēmai – pārapdzīvotajām, antisanitārajām un slikti pārvaldītajām nometnēm kontinenta dienvidos Cilvēktiesību aktīvisti aicinājuši dalībvalstis uzņemt migrantus un nekavēties ar Savienības politikas pārskatīšanu.

Īslaicīgi aptur koronavīrusa vakcīnas pārbaudes

Šonedēļ uz laiku apturēta farmācijas uzņēmuma AstraZeneca un Oksfordas Universitātes izstrādātās jaunā koronavīrusa vakcīnas izmēģinājumu trešā fāze, jo viens no dalībniekiem ir sasirdzis.

Briti atsāk izskatīt Asanža izdošanu ASV

Šonedēļ Londonā atsākusies tiesas prāva, kurā tiek skatīts jautājums par WikiLeaks dibinātāja Džūljena Asanža izdošanu tiesāšanai ASV. Amerikāņi vēlas Asanžu tiesāt par 2010. gadā ar militārajām darbībām Irākā un Afganistānā saistītu dokumentu publicēšanu. Tikmēr viņa aizstāvji apgalvo, ka ASV tiesa nebūs godīga un pats hakeris izmisumā varētu pastrādāt pašnāvību.