Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Raivis Vilūns

Šengenas zonas iedzīvotāji un caurbraucēji mēnesi nevarēs ieceļot ASV(2)

Eiropas Savienības (ES) līderi pauduši sašutumu, ka ASV prezidents Donalds Tramps, kurš izsludinājis mēnesi ilgu ieceļošanas aizliegumu Amerikas Savienotajās Valstīs no Šengenas zonas, pirms lēmuma pieņemšanas nav konsultējies ar Eiropas partneriem. ''Koronavīruss ir globāla krīze, kas skar visus kontinentus un prasa sadarbību, nevis vienpusēju rīcību,'' teikts Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas un Eiropadomes prezidenta Šarla Mišela paziņojumā.

Krievijā atrod iespēju Putina pārvēlēšanai(42)

Krievijas prezidents Vladimirs Putins bruģē sev ceļu uz amata saglabāšanu līdz pat 2036. gadam. Valsts dome trešdien atbalstīja grozījumus konstitūcijā, kas ļaus viņam kandidēt divās nākamajās vēlēšanās.

Sji vizītē Uhaņā signalizē par vīrusa atkāpšanos(4)

Kamēr jaunais koronavīruss Covid-19 nu konstatēts visā Eiropas Savienībā un Itālija izsludina karantīnu visā valstī, Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins otrdien devās uz slimības izcelsmes pilsētu, lai pasvītrotu veiksmīgo vīrusa izplatības apturēšanu. Šī ir prezidenta pirmā vizīte Uhaņā kopš epidēmijas sākuma.

Meli par Covid-19 izraisa digitālās vides infodēmiju(10)

Bažas par jaunā koronavīrusa Covid-19 izplatību veicinājušas arī neskaitāmu viltus ziņu rašanos. Tiek melots gan par tā izcelsmi, gan profilakses veidiem, gan ārstēšanos. Pasaules veselības organizācija (PVO), runājot par šīm maldu ziņām, izmanto terminu "infodēmija", jo nepatiesā informācija sociālajos medijos izplatās kā vīruss, pārlecot no cilvēka uz cilvēku, un atsevišķos gadījumos arī apdraud viņu veselību.

Sadursmes Afganistānā apdraud līgumu(2)

Mazāk nekā 24 stundas pēc tam, kad ASV prezidentam Donaldam Trampam, kā viņš pats saka, bija "ļoti laba saruna" ar radikālā grupējuma Taliban līderi Abdulu Ganī Baradaru, abas puses Afganistānā ir iesaistījušās jaunās sadursmēs. Radikāļi atsākuši uzbrukumus civiliedzīvotājiem un amerikāņu atbalstītajiem Afganistānas drošības spēkiem. Savukārt ASV ziņoja, ka trešdien aizsardzības nolūkos veikts trieciens pret Taliban kaujiniekiem.

Erdogans centīsies salīgt ar Putinu(13)

Lai novērstu tālāku konflikta saasinājumu Sīrijas Idlibas provincē, ceturtdien Maskavā paredzēta Turcijas un Krievijas prezidentu sanāksme. Sarunas gan nesolās būt vieglas, jo, kā ziņo Bloomberg, nepilnu diennakti pirms Redžepa Tajipa Erdogana paredzētās ierašanās Maskavā Krievijas atbalstītie Sīrijas bruņotie spēki kārtējā uzlidojumā opozicionāru pozīcijām Idlibā nogalinājuši trīs un ievainojuši vismaz piecpadsmit turku karavīru.

ES līderi steidz risināt Grieķijas robežas krīzi(9)

Migrācijas krīzei uz Eiropas Savienības (ES) dienvidu robežas ar Turciju samilstot, otrdien simboliskā vizītē Grieķijā pie tās robežas ar Turciju ieradās Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena, Eiropadomes prezidents Šarls Mišels un Eiropas Parlamenta prezidents Davids Sasoli, lai demonstrētu atbalstu Vidusjūras dalībvalstij. Savukārt EK viceprezidents Joseps Borels otrdien devās uz Ankaru.

Demokrātiem svarīgā Lielā otrdiena(5)

Lielā otrdiena ir viens no svarīgākajiem pieturpunktiem ceļā uz ASV prezidenta vēlēšanām šī gada rudenī. Savas balsis par sev tīkamāko Demokrātu partijas kandidātu šodien notiekošajās priekšvēlēšanās vienlaikus atdos atbalstītāji 14 ASV štatos, kā arī Amerikāņu Samoa un ārvalstīs dzīvojošie. Pastāv liela iespēja, ka viens no atlikušajiem sešiem Demokrātu partijas kandidātiem varētu gūt pietiekamu atbalstu, lai jau otrdienas vakarā taptu skaidrs, kurš rudenī mērosies spēkiem ar republikāņu partijas atbalstīto prezidentu Donaldu Trampu.

Pārdot rotaļlietas un mainīt sabiedrību(1)

Animētie seriāli un filmas jau gadiem ne tikai izklaidē gan lielus, gan mazus, bet arī ietekmē sabiedrības viedokli un pie viena radītājiem nopelna prāvas naudas summas. Sevišķi veiksmīgi ies, ja zīmētais tēls būs dzeltens.

Mūsu sāpju loģika(14)

Pētnieks Deniss Hanovs bažījas, ka, atražojot stereotipus un nepārvarot vēsturiskās traumas, mēs turpinām Latvijas iedzīvotāju nesaprašanās ciklu un ignorējam svarīgākos jautājumus.

Lai Cirks un Monopols krāj putekļus

Pastāv uzskats, ka spēle varētu būt pat vecāka par valodu. Dzīvnieku mazuļi, gatavojoties pieaugušo dzīvei, proti, pārtikas ieguvei, savā starpā cīkstas. Tāpat arī cilvēki – gan lieli, gan mazi – labprāt brīvo laiku pavada spēlējoties – daži dod priekšroku fiziskām aktivitātēm, bet citi prāta kustināšanai, piemēram, spēlējot galda spēles.

Palīgs populistu izķeršanā(11)

Katru dienu tiek pieņemti neskaitāmi lēmumi. Ja lēmumus balstām uz kļūdainiem apgalvojumiem un nepilnīgu informāciju, tad, iespējams, ka izdarīsim arī sliktas izvēles gan ejot balsot par valsts nākotni, gan ikdienā izvēloties, kam uzticēties. Lai veicinātu gan jauniešu, gan pieaugušo spēju pamanīt argumentācijas kļūdas, Latvijas Debašu asociācijas QUO Tu domā? pārstāvji Evija Goluba, Rasmuss Filips Geks un Edgars Klētnieks izstrādājuši galda spēli Populists.

Pētnieks: Putinisms ir pēdējā fāzē(72)

"Mēs esam politiskajā konfliktā, bet tajā pašā laikā tas ir pret mirstošu režīmu," trešdien vieslekcijā Jaunākās tendences Putina Krievijā: draudi un iespējas Rietumiem, sacīja vēsturnieks Marks Galeoti. Viņaprāt, Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīms un arī pats līderis ir nonācis varas posma pēdējā fāzē, proti, ir zaudējis 2000. gados uzturēto sakni ar tautu. Prezidents ir ieslīdzis autokrātiem raksturīgajā režīmā, kad viņš vēlas dzirdēt tikai labas ziņas, kas būtiski ietekmē režīma spēju kontrolēt valstī notiekošo, rada haosu un pašdarbību, tādējādi padarot Krieviju nestabilu. "Manuprāt, mēs esam putinisma pēdējās fāzēs," sacīja pētnieks, norādot, ka režīms ir zaudējis spēju attīstīties un augt.

Pārpublicē sociālo tīklu ierakstus(12)

Projekta Melu tvertne laikā uzskatāmi novērots, ka viltus ziņu un klikšķu mednieku interneta vietnes bieži pat necenšas radīt priekšstatu par kvalitatīvu žurnālistiku, un, pamanot dažas iezīmes, pat nevērīgam lasītājam ātri vien vajadzētu rasties aizdomām.

Brīvpusdienas par atzīmēm un līdzīgi bonusi var palielināt spriedzi skolā(19)

Lai gan labāko skolēnu materiāla atalgošana ir ilgstoša prakse daudzviet Latvijā, Izglītības kvalitātes valsts dienesta uzraudzības departamenta direktors Uģis Zīvarts, komentējot sociālajos tīklos plaši apspriesto Krimuldas novada domes lēmumu piešķirt brīvpusdienas labākajiem skolēniem, norādīja, ka šāda veida bonusi skolā var radīt nevajadzīgu spriedzi starp skolēnu, viņa vecākiem un skolotāju.

Medū esošais HMF atrodams arī citos saldinātos produktos(9)

Pagājušajā nedēļā LTV raidījums Aizliegtais paņēmiens vēstīja par Latvijas veikalos pieejamā medus kvalitāti. Viens no analizētajiem kritērijiem bija hidroksimetilfurfurola (HMF) klātbūtnē medū. Šī viela, kas tiek uzskatīta par kancerogēnu jeb potenciāli vēzi izraisošu, nav atrodama tikai medū. Eksperti gan mierina, ka tās klātbūtne produktā nenozīmē, ka "nedrīkst ēst medu", bet aicina to uztvert drīzāk kā medus kvalitātes radītāju. Savukārt biškopji iesaka katram atrast pašam savu biškopi, kura ražotās produkcijas kvalitātei var uzticēties.

Mākslīgais intelekts starp mums(13)

Lai gan ar mākslīgo intelektu nereti lielai daļai sabiedrības saistās fantastikas filmās redzētie roboti un datori, kas pārņem pasauli, īstenība ir daudz vienmuļāka, kaut vienlaikus arī vairāk biedējoša – šīs sistēmas jau kontrolē neskaitāmus mūsu ikdienas aspektus un nākotnē ieņems arvien lielāku lomu.

Ar manipulācijām un izlaistiem vārdiem(19)

Melu tvertnes arhivētos un anotētos materiālus var sadalīt divās grupās. Pirmā grupa – klikšķu mednieku saturs (bieži vien acīmredzami nepatiess), kas cilvēku pievilina ar skaļiem virsrakstiem, bet otrā – apzināta propaganda. Lai arī Saeimas vēlēšanas ir aiz muguras, kontekstā ar NATO Stratēģiskās komunikācijas ekselences centra direktora Jāņa Sārta teikto, ka valstīs, kas nav sagatavotas, ir redzamas efektīvas iejaukšanās vēlēšanās, vērts ir apskatīt, kā darbojas tieši propagandas un alternatīvo faktu radītāji Latvijas un pasaules informācijas telpā.

Tikt pie bankas konta ar selfiju

"Biometrijas tehnoloģijas attīstās, arī sensoru daudzums, kas ir mums apkārt, turpinās palielināties – tas, ko varam izmantot pie identifikācijas un autentifikācijas. Ja mēs tagad izmantojam vienu metodi, piemēram, pirksta nospiedumu, nākotnē tā varētu apvienoties ar citām metodēm," autentifikācijas tendences Raivim Vilūnam atklāj bankas Citadele E-biznesa daļas vadītājs Mārtiņš Bērziņš.

Klikšķu mednieki maldina, manipulējot ar bailēm par veselību(4)

Uzsākot Dienas projektu Melu tvertne, tika pieņemts, ka viltus ziņas visbiežāk vēstīs par politiku un sociāli jūtīgiem jautājumiem, proti, šķita, ka dominēs apzināts vai nejauši radīts dezinformācijas saturs. Taču, lai gan ir arī tādi materiāli, kā liecina lasītāju iesniegtie un Dienas žurnālistu atrastie raksti, klikšķu biznesmeņi izvēlējušies vienkāršāku ceļu – manipulēt ar katram saprotamajām bažām par veselību.

Kibersportā iegulda miljonus(3)

Pateicoties interneta straumēšanas iespējām un izmaiņām sabiedrības interesēs, elektroniskais sports (pazīstams arī kā eSports un kibersports) no "bērnu izklaides" nu ir kļuvis par industriju, kurā miljonāri un reklāmdevēji investē milzu summas. Pēdējā laikā aktīvi savu naudu digitālajā sportā sākuši ieguldīt arī tradicionālā sporta pārstāvji.

Žurnālistiem jāturpina stūrgalvīgi ticēt patiesībai(13)

Eds Kemmiks, strādājot četras desmitgades medijos, secinājis, ka cīnīties ar viltus ziņām var, tikai turpinot godīgu darbu. Viņš bijis gan reportieris, gan redaktors, gan viedokļu autors. 2013. gadā Kemmiks pameta laikrakstu, lai atvērtu savas elektroniskās avīzes redakciju, kurā pats arī radīja lielāko daļu satura, sakot, ka raksta tikai par svarīgām lietām un var atbildēt par visu, kas ir portālā. Viņš arī atteicies no tīkla reklāmām, kas izvieto vietnēs klikšķu ēsmu rakstus. Novembrī žurnālists viesojās Latvijā un tikās ar vietējiem reģionālo mediju pārstāvjiem.

Klimats un nodokļi nākamgad sadārdzinās alu(7)

Lai gan klimata pārmaiņas mēdz pieminēt saistībā ar nākotni un dažādām dažu brīdi šķietami abstraktām problēmām, viena no karstāka klimata radītajām blaknēm nākamgad Latvijā izpaudīsies ļoti taustāmā veidā - alus cenās. Paralēli akcīzes nodokļa pieaugumam, darbaspēka trūkumam un citām ar ražošanu saistītām problēmām alus nozarei Latvijā un Eiropā šogad problēmas sagādājusi karstā vasara - pašmāju un kaimiņvalstu mieži nav derīgi alus ražošanai.

Nepieslēgto kļūst mazāk - 98% mājsaimniecību ar bērniem ir pieejams internets(2)

Turpina pieaugt mājsaimniecību īpatsvars, kurās ir pieejams internets – 2018. gada sākumā tas bija 81,6 %. Salīdzinot ar 2010. gadu, šis rādītājs pieaudzis par 21,8 procentpunktiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu – par 3 procentpunktiem, liecina CSP aptauja par IKT lietošanu mājsaimniecībās, portālam Diena.lv paziņoja Centrālās statistikas pārvalde.

No linu apstrādes līdz pārvietojamām krāsnīm - apkopoti pirmskara Latvijas izgudrotāju atklājumi

Latvijā izgudrotājiem pirmajās divās desmitgadēs pēc valsts dibināšanas iegūšanas piešķirti 2944 patenti. Lai arī daļa palikuši tikai vēstures lapās, starp pirmskara Latvijas gudro prātu idejām bijuši arī patenti, kas atstāja nozīmi pasaules līmenī, piemēram, visiem zināmā Minox fotokamera un krietni mazāk zināmais fakts, ka izgudrotājs no Latvijas nopelnījis 10 000 latu, pārdodot savu ideju Singer šūšanas uzņēmumam, secinājusi Patentu valde, kas apkopojusi Latvijas pirmskara izgudrotāju patentus.

Mazāk darba, vairāk naudas: Četru dienu darba nedēļa(12)

Lai gan spārnoto frāzi "Es mīlu darbu, es stundām ilgi varu sēdēt un uz to skatīties" piedēvē britu humoristam Džeromam K. Džeromam un parasti vairāk uztver kā joku, iespējams, tik tiešām šobrīd uz darbu vairāk skatāmies, nekā to darām. Proti, pētījumi liecina, ka biroju darbinieki samērā bieži darbalaikā mēdz pārlūkot privātos profilus sociālajos tīklos vai aizklīst citās interneta dzīlēs. Garā darba nedēļa gluži vienkārši nemotivē steigt izpildīt nedēļas plānu. Tas gan nenozīmē, ka risinājums būtu lielākas slodzes uzkraušana strādājošajiem, jo tas drīzāk novestu pie veselības problēmām. Taču, iespējams, risinājums ir, un tas slēpjas darba efektivizācijā.

Melu apkarošanā atslābumam vietas nav(14)

Bažas par viltus ziņām varētu šķist savā ziņā apsīkušas, tomēr pētījumi atgādina – gan privātajam, gan publiskajam sektoram situācijas uzlabošanai vēl ir daudz darāmā. Pēc Kultūras ministrijas aptaujas datiem, piektā daļa iedzīvotāju mēdz vēl aizvien dalīties ar nepārbaudītu informāciju. Problēmas risināšanai šomēnes startējusi gan Valsts kancelejas, Kultūras ministrijas un Iekšlietu ministrijas kopīgi organizētā kampaņa, gan laikraksta Diena melu ziņu arhivēšanas un anotēšanas projekts.