Viena no pazīmēm, ka lasītājs ir nokļuvis neuzticamā interneta vietnē, ir – vietnē strādājošie nemaz nepūlas izlikties par žurnālistiem un, veidojot rakstus, neveic temata izpēti. Visbiežāk šādās "klikšķu mednieku" vietnēs materiālus veido saturs, kas nāk no publiski pieejamām ziņām. Pirmā grupa, ko iecienījuši šie portāli, ir sociālo tīklu ieraksti par negadījumiem, traģēdijām vai sadzīviskām problēmām. Tos portāli "aizņemas" gan no sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, gan no "parastiem" sociālo tīklu lietotājiem. Parasti teksts tiek pārkopēts un publicēts ar "šokējošu" vai skandalozu virsrakstu. Interneta vietņu darboņi necenšas uzzināt, vai ieraksts ir patiesība, netiek veikta izpēte un papildu informācijas ievākšana. Melu tvertnē konstatēti šādi materiāli, sākot no sadzīves ķīviņu aprakstiem līdz stāstiem par to, ka skolotājiem liek iziet šaušanas apmācības.
Bieži tiek pārpublicēta informācija no medijiem. Saturs pārsvarā netiek labots, bet, kā jau ierasts, virsrakstā tiek sabiezinātas krāsas, netiek ievērotas arī autortiesības un norādīti oriģinālavoti. Tiek tulkotas arī ārzemju, pārsvarā krievu valodā rakstītas, publikācijas. Iecienīti ir operatīvo dienestu, piemēram, Valsts policijas vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, paziņojumi. Operatīvo dienestu ziņojumi pārsvarā saistīti ar traģiskiem notikumiem, kas ir kā medusmaize šiem portāliem.
Otra pazīme ir autoru trūkums, lai gan daudzi interneta ziņu portāli lielu skaitu materiālu publicē, parakstoties ar redakcijas nosaukumu, piemēram, Diena.lv, tomēr uzticamos medijos parādās arī konkrētu autoru vārdi, tāpat ir atrodami veidi, kā viegli sazināties ar medija redakciju. Projekta Melu tvertne uzdevumā apmeklējot lielu skaitu viltus mediju, šī atšķirība iezīmējas ļoti skaidri. Reti kad šajās vietnēs ir iespēja sazināties ar redakcijas autoriem.
Trešā pazīme ir pavirši teksti. Protams, arī "labajos", precīzāk, profesionālajos, medijos laiku pa laikam gadās drukas kļūdas, taču viltus ziņu vietnes un klikšķu mednieku lapu tekstos ir redzamas neskaitāmas gramatikas un interpunkcijas problēmas. Bieži vien, salīdzinot tulkotos tekstus ar oriģinālavotu (tāda paša satura vietnēm krievu vai angļu valodā), jāsecina, ka ziņa tulkota ar kādu automatizētu rīku.
Šīs pazīmes ir būtiski paturēt prātā, jo katram var gadīties sociālajos tīklos pamanīt interesantu virsrakstu, atvērt saiti un attapties neuzticamā vietnē. Taču, iegaumējot iepriekšminētās pazīmes, lasītājs var ātri secināt, ka pret šajā vietnē lasāmo saturu jāizturas piesardzīgi un vēlams to pārbaudīt kādā uzticamākā vietnē.
Ziņo žurnālistiem par viltus ziņām un lasi jau atklātos melus: Diena.lv/Melu-tvertne
Latvietis
Latvietis
sašutis