Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Aktuāli
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Raivis Vilūns

Gadu izmēģinās digitālo radioapraidi(3)

Latvijas Radio min, ka digitālā apraide varētu palīdzēt sasniegt plašāku auditoriju un veidot jaunas programmas, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Ar datora apkopi – labāk piesardzīgāk(6)

Lai gan tehnoloģijas kļūst arvien gudrākas un vieglāk lietojamas, tās kļūst arī sarežģītākas un kompaktākas, rezultātā to apkope ir daudz grūtāka. Tieši tāpēc eksperti lietotājiem neiesaka pašiem mēģināt veikt apkopi savām iekārtām – labāk nepažēlot samērā nelielu summu (apmēram no pieciem līdz 30 eiro) un vismaz reizi gadā aiznest datoru uz tīrīšanu un apkopi.

Industrija ap citu pasauli

Kopš pagājušā gadsimta Holivudas filmu laikiem zinātnieki un tehnoloģiju fani ir alkuši pēc fantastikas kinolentēs demonstrētās virtuālās realitātes. Nu jau pāris gadu tā nav vairs tikai ideja uz papīra – 2016. gada izskaņā virtuālā realitāte, ja vēl gluži nav ikdienas sastāvdaļa, tad ar salīdzinoši nelieliem ieguldījumiem jau ir pieejama ikdienā. Savukārt otrs šīs tehnoloģijas atzars – paplašinātā realitāte – pieejams jau viedtālruņos un planšetdatoros.

Eksperts par viltus ziņām: Nevajag indivīdus uztvert kā idiotus(29)

Komentējot pēdējā laikā aktuālo jautājumu par viltus ziņu portāliem, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors komunikācijas zinātnē Sergejs Kruks portālam Diena.lv norādīja, ka nevajadzētu visus lasītājus uzskatīt par idiotiem, jo cilvēki spēj nošķirt realitāti no izdomātā, piebilstot, ka interesi par šādu saturu izraisa valdības un mediju radītā neskaidrība.

Vai roboti drīzumā aizstās darbiniekus?(8)

Šķietami katru dienu moderno, viedo tehnoloģiju uzņēmumi prezentē kādu jaunu produktu, programmu vai konceptu, veikalos parādās pašapkalpošanās kases, un datorprogrammas pašas veido filmu scenārijus un ierunā audiogrāmatas. Nav pārsteigums, ka daži no cilvēkiem sāk bažīties par savu darba vietu. Bet, lai gan varētu šķist, ka uztraukties par darba zaudēšanu mašīnu dēļ cilvēce sākusi tikai pēdējos gados, izrādās, ka šīs satraukums laiku pa laikam mūs nomocījis jau vismaz 200 gadu.

…un cilvēki pārvēršas marsiešos(2)

Pasaules gudrākie, bagātākie un, iespējams, arī drosmīgākie sola, ka pēc nepilniem divdesmit gadiem cilvēce varēs lepoties ar sevi kā kosmosa iekarotājiem. No literāra sapņa XX gadsimta sākumā līdz realitātei XXI gadsimtā - šobrīd, 2016. gadā, jau pavisam nopietni tiek izstrādātas Marsa kolonizācijas misijas.

Atvieglota nopūta Rīgas konferencē(10)

Pagājušajā gadā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konference nopietni tika cilāts jautājums par NATO spējām aizsargāt Baltijas valstis, terorismu un Krievijas spēka demonstrācijām, savukārt šogad sarunās piektdien un sestdien eksperti izteica pozitīvu vērtējumu NATO demonstrētajai spējai pielāgoties jaunajai ģeopolitiskajai situācijai.

Eksperts: Krievijas finansu rezerves gana lielas, lai Putinu ievēlētu arī 2018. gadā(17)

Līdz 2018. gadam Krievijas prezidents Vladimirs Putins nepieredzēs nekādas būtiskas ekonomikās problēmas, jo valsts finansu rezerves ir lielas, un tās tiekot lēni izmantotas, sestdien Baltijas jūras reģiona ikgadējā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konference sacīja Maskavas pētniecības centra post-industriālo studiju direktors ekonomists Vladislavs Inozemcevs.

Vīķe-Freiberga: NATO saistību izpilde ir gudrs ieguldījums mūsu nākotnē(16)

"Ja visas dalībvalstis pildītu savas saistības, tas būtu gudrs lēmums un gudra investīcija mūsu nākotnē," piektdien drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konference sacīja bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, komentējot jautājumu par NATO drošības spējām.

Vētī policistes ofšoru(2)

Pēc Panamas dokumentu noplūdēm, kas daudzviet pasaulē lika ne vienai vien augstai amatpersonai atkāpties no amata, atbildīgie dienesti uzsāka pārbaudes arī Latvijā. Bet augusta sākumā Latvijas valdībai tika prezentēts Finanšu ministrijas ziņojums, kurā minētas divas amatpersonas – Valsts policijas (VP) darbiniece Tatjana Kungurova un Rīgas domes deputāts Igors Kuzmuks (Saskaņa), par kura saistību ar ofšoriem jau 2013. gadā vēstīja mediji. Turpretī par Kungurovu nekādu ziņu iepriekš nav bijis, un, kā uzzināja laikraksts Diena, Iekšlietu ministrijas (IeM) Iekšējās drošības birojs šobrīd strādā ar policistes lietu.

Miglā tītais Brexit liek uzvirmot kaislībām(5)

Lai gan sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), visticamāk sāksies jau pēc pieciem mēnešiem, nedz ES, nedz britu pārstāvjiem vēl aizvien nav skaidra forma un noteikumi, tomēr sāk virmot kaislības. Savukārt Briselē tiek strādāts pie reformu plāniem nākotnei.

Austrumu partnerības valstis turpina iekšējo un ārējo cīņu, lai tuvotos ES(9)

Trīs no Austrumu partnerības valstīm - Gruzija, Ukraina un Moldova, kuras ir izrādījušas lielāko interesi par ciešāku integrāciju ar Eiropas Savienību (ES), vēl aizvien turpina gan iekšējo cīņu ar sabiedrību, aizspriedumiem un prokrieviskajiem spēkiem, gan ar pašas Eiropas Savienības pārvaldes vilcināšanos, lai spētu satuvināties un pievienoties ES. 

Nākotnes TV mudina pārgriezt vadu(6)

Televīzija tehnoloģiskā aspektā kopš XX gadsimta sākuma eksistējusi bez monumentālām pārmaiņām. Savukārt tajā, kā tā tiek patērēta, gan bija izmaiņas, piemēram, notika pāreja no melnbaltas TV uz krāsu pārraidēm, pieauga televizoru ekrānu izmērs, uzlabojās pārraides kvalitāte, un notika vēl citas pārmaiņas, tomēr princips palika nemainīgs - ir TV kanāls, kas noteiktos laikos pārraida konkrētu saturu, un, lai to skatītos, nepieciešams būt pie televizora. Vien ierakstu sistēmas XX gadsimta 70. gados sāka to mainīt.

Neinstalēt nedrošas lietotnes(2)

Par datoru drošību tiek runāts bieži. Savukārt tagad, kad vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju ikdienā lieto viedtālruņus, kas bieži vien pilda gandrīz visas datora funkcijas, aizstājot klasisko datoru, būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība arī viedtālruņu drošībai.

Nākotnes TV mudina pārgriezt vadu

Televīzija tehnoloģiskā aspektā kopš XX gadsimta sākuma eksistējusi bez monumentālām pārmaiņām. Savukārt tajā, kā tā tiek patērēta, gan bija izmaiņas, piemēram, notika pāreja no melnbaltas TV uz krāsu pārraidēm, pieauga televizoru ekrānu izmērs, uzlabojās pārraides kvalitāte, un notika vēl citas pārmaiņas, tomēr princips palika nemainīgs - ir TV kanāls, kas noteiktos laikos pārraida konkrētu saturu, un, lai to skatītos, nepieciešams būt pie televizora. Vien ierakstu sistēmas XX gadsimta 70. gados sāka to mainīt.

Eksperts: Krievija grib būt varas centrs(105)

Krievija grib būt varas centrs, kas ir pretēji tam uz ko virzās Eiropas Savienība, trešdien Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā _Rietumi un Krievija: tilts vai siena? sacīja pārstāvis no Frīdriha Eberta fonda Vīnē Reinhards Krums._

Junkers: Populisms problēmas neatrisina, tas tās vairo(15)

"Mēs redzam, ka pašlaik veidojas plaisas. Pārāk daudz fragmentāciju ir tur, kur vajadzētu rīkoties kopīgi. Populisms neatrisina problēmas, tas problēmas izraisa," trešdien savā ikgadējā uzrunā par "situāciju Eiropas Savienībā" sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.

Īsa pamācība krāpniecībā (papildināts 9:14)(76)

Nav noslēpums, ka Latvijā ārzemju autoru darbu tiesības ir samērā vāji aizsargātas. Par lielisku ilustrāciju šim apgalvojumam un starptautisku skandālu parūpējusies kāda mistiska Latvijā reģistrēta izdevniecība, kas, cerot uz vieglu peļņu, izdevusi divas grāmatas tā sauktajā erotisko romānu kategorijā: _Kaisles nokrāsas un Mīlas nokrāsas_. Grāmatas nav pārlieku populāras, un, kā raksta kāda grāmatu lasītāja blogā LasmaBooks, "atelpa no labām grāmatām arī laikam nepieciešama".

Zādzības nokrāsu grāmata

Nav noslēpums, ka Latvijā ārzemju autoru darbu tiesības ir samērā vāji aizsargātas. Par lielisku ilustrāciju šim apgalvojumam un starptautisku skandālu parūpējusies kāda mistiska Latvijā reģistrēta izdevniecība, kas, cerot uz vieglu peļņu, izdevusi divas grāmatas tā sauktajā erotisko romānu kategorijā: Kaisles nokrāsas un Mīlas nokrāsas.

Krāpnieki turpina "ķert uz muļķi" un draudēt ar interneta atslēgšanu (papildināts 14:13)(15)

"Cienījamais iedzīvotāj, svarīga informācija! Vēlamies informēt, ka, sākot ar 2016. gada 30 septembri, Jūsu adresē nebūs pieejami citu provaideru telekomunikāciju pakalpojumi." Ar šādu tekstu sākas vēstules, kuras pēdējo dienu laikā savās pastkastēs saņēmuši rīdzinieki Avotu, Lienes un citās ielās. Iedzīvotāji tiek aicināti izvēlēties kādu no vēstulē ieteiktajiem interneta piegādātājiem ar vārdiem: "Piedāvājam līdz šī gada 30.septembrim izvēlēties citu pakalpojuma sniedzēju." Citādāk, kā no kontekstā noprotams, var palikt bez interneta. 

Nule atstādināto Reinbahu slavina interneta troļļu armija (papildināts 16:08)(60)

Bieži vien gan Latvijā, gan pasaules medijos tiek runāts par Krievijas prezidenta Vladimira Putina troļļu armijām, taču, kā secināja Diena.lv, otrdien no amata atstādinātā Rīgas Satiksmes departamenta direktora Vitālija Reinbaha labā sociālajā tīklā Facebook arī aktīvu darbību bija sākuši vietējie troļļi, kas slavināja Barona ielas remontu un departamenta direktoru. 

Simpsoni to jau izdarīja(5)

Par Simpsoniem, humoru un mākslinieka (bez)atbildību savas auditorijas priekšā visā pasaulē pazīstamā seriāla Simpsoni scenārists Maiks Raiss.

Burgeri ielaužas viedtālruņos(4)

Modernās tehnoloģijas ikdienā ir sastopamas gandrīz visās sfēras, sākot ar navigācijas lietotnēm viedtālruņos, beidzot ar datoru regulētiem luksoforiem pilsētā. Tāpēc nav brīnums, ka arī ātrās ēdināšanas restorāni sper savus soļu digitālo lietotņu izstrādē, lai pievilinātu un ērtāk sasniegtu savus potenciālos klientus. 

Polijai negribas zaudēt ES(5)

Ar Polijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Eiropas jautājumos Konrādu Šimanski par Polijas jaunās valdības strīdiem ar Eiropas Savienību un Eiropas Komisiju, kontinenta neskaidro nākotni, migrācijas radīto identitātes krīzi un iespējamo Lielbritānijas izstāšanos no ES sarunājās Raivis Vilūns.

Pilsēta 2.0(13)

Lai uzturētu visus cilvēkus, kas pēc dažiem desmitiem gadu dzīvos pilsētās, mums būtu vajadzīgas vairākas planētas Zemes, norāda pētnieki. Tāpēc līdzās zinātniskās fantastikas vīzijām par nākotnes pilsētām patlaban pavisam praktiski tiek meklēti risinājumi, kā ne tikai taupīgāk, bet arī pēc iespējas efektīvāk izmantot resursus un no savulaik industriālās revolūcijas izveidotajām pilsētām pāriet uz tādām, ko varētu dēvēt par viedām.

Iznieko naudu, pametot izstrādātās lietotnes(12)

Aprēķini paredz, ka 2020. gadā pasaulē būs apmēram 6,1 miljards viedtālruņu ar aktīvu pieslēgumu mobilo sakaru operatoram. Savukārt, pieskaitot planšetdatorus un citus viedos palīgus, iekārtu skaits jau šobrīd vairākas reizes pārsniedz pasaules iedzīvotāju skaitu. Līdz ar viedajām ierīcēm roku rokā nāk šo ierīču programmas, tā sauktās lietotnes – nelielas programmas, kas paredzētas ļoti konkrētu mērķu izpildei, piemēram, kalkulators, Dusmīgo putnu spēle vai sociālā tīklā Facebook lietotne.