Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Pilsēta 2.0

Lai uzturētu visus cilvēkus, kas pēc dažiem desmitiem gadu dzīvos pilsētās, mums būtu vajadzīgas vairākas planētas Zemes, norāda pētnieki. Tāpēc līdzās zinātniskās fantastikas vīzijām par nākotnes pilsētām patlaban pavisam praktiski tiek meklēti risinājumi, kā ne tikai taupīgāk, bet arī pēc iespējas efektīvāk izmantot resursus un no savulaik industriālās revolūcijas izveidotajām pilsētām pāriet uz tādām, ko varētu dēvēt par viedām.

Viedās pilsētas ideja ir ļoti plaša un ietver vairākas lietas, taču lielākoties tas nozīmē moderno informācijas tehnoloģiju (IT) savietošanu ar pilsētas pārvaldi un cilvēku ikdienu. Kā piemērus var minēt gan sensorus, kas iebūvēti asfaltā, urbānos dārzus un digitālās pilsētkartes, gan pašvaldības pārvaldes sistēmas, kurās iedzīvotājs, izmantojot savu reģistrēto profilu, var vienuviet norēķināties par pakalpojumiem un veikt dažādus citus maksājumus. Tā visa mērķis – panākt jaunu pilsētas modeli jeb, kā to patīk dēvēt ekspertiem, – Pilsētu 2.0.

"Viss mums apkārt ir saistīts," uzsver nākotnes pilsētu pētniece Larisa Suzuki. Viedajiem risinājumiem veltītā TEDx konferencē viņa to salīdzina ar internetu, cilvēka smadzenēm un Visumu – arī pilsētā katram elementam ir sava vieta.

"Gandrīz 200 000 cilvēku katru dienu pārvācas uz pilsētām. Mums ir ierobežoti resursi. Lai uzturētu visus cilvēkus, kas pēc 40 gadiem dzīvos pilsētās, mums vajadzētu trīs planētas Zemes," saka pētniece, skaidrojot, kāpēc viedo pilsētu projekts nav tikai interesants prāta treniņš, bet gan vajadzība. 

Kameras vēro

Par vienu no viedākajām pasaules pilsētām bieži atzīst Singapūru, kura, kā ziņo The Wall Street Journal, grasās visā teritorijā izvietot kameras un sensorus, lai uzraudzītu iedzīvotāju paradumus, satiksmi, vides sakoptību un noziegumus. Pilsētā jau darbojas dažādas programmas, kas palīdz mājās uzmanīt cilvēkus gados – proti, vecāka gadagājuma cilvēku stāvokli monitorē programmas, kas par pārmaiņām veselības stāvoklī uzreiz ziņo mediķiem vai aprūpētājiem. Šādi pilsētas mēroga uzraudzības pasākumi gan daudzviet citur pasaulē cilvēkus varētu satraukt, taču Singapūrā šādus risinājumus ieviest ir vieglāk, jo turienes sabiedrība ir saradusi ar iespējamiem privātuma ierobežojumiem ilgtspējīgas vides vārdā, skaidro The Wall Street Journal.

Savukārt Kenijas galvaspilsētā Nairobi pirms vairākiem gadiem tika izmantota populāra datorspēle Minecraft, lai virtuālajā vidē projektētu iespējamās pārbūves pilsētā un iedzīvotāji varētu piedāvāt savus variantus, tādējādi padarot diskusiju par publisko telpu vieglāk pieejamu, lētāk vizualizējamu un ērtāk saprotamu. 

Šādus piemērus var uzskaitīt vēl un vēl, jo katrai valstij un pat pilsētai tie bieži vien ir ļoti atšķirīgi un, kā jau minēts, pat eksperti norāda, ka viedās pilsētas vēl tikai top.

Gudrie luksofori un gultas

Ņemot vērā, ka gudrās pilsētas modelis katrā vietā ir atšķirīgs un arī tā ideāls vēl tikai top, nevar nepārprotami noteikt, vai Latvija ir priekšā vai atpaliek viedo risinājumu ieviešanā – daudzviet tiek iekārtotas progresīvas sistēmas, un tās var minēt kā piemēru gudrās pilsētas veidošanā, citviet mums vēl būtu ko pamācīties no kaimiņiem. Daži piemēri.

Viena no pilsētām, kas strādā ar inteliģentajiem risinājumiem satiksmes jomā, ir Jelgava. Pašvaldības operatīvās informācijas centra (POIC) vadītājs Gints Reinsons SestDienai stāsta, ka, piemēram, ielas, kas remontētas pēdējo sešu gadu laikā, ir aprīkotas ar sensoriem. Nakts tumšajā laikā tie reģistrē automašīnas tuvošanos krustojumam un, ja satiksmes plūsma to atļauj, ieslēdz zaļo gaismo, tādējādi neliekot lieki gaidīt krustojumā. Savukārt dienas laikā šie sensori apkopo informāciju par automašīnu plūsmu, ļaujot pilsētai labāk organizēt satiksmi, kā arī ietaupīt naudu, kas citādi tiktu izlietota pētījumiem šajā jomā. 

Ventspilī izstrādāti viedo tehnoloģiju risinājumi, kas ļauj konstatēt, ka cilvēks jau 16 stundu nav devies uz gultu vai otrādi – jau 10 stundu guļ nekustīgi. Tādā gadījumā automātiski tiek nosūtīts paziņojums tuviniekiem vai, ja viņi nereaģē, medicīniskās aprūpes dienestam. "Tādā veidā jebkurš iedzīvotājs var uzņemties nodrošināt neuzbāzīgu aprūpi, piemēram, kādam vecākam radiniekam, kas viens dzīvo savās mājās, vai cilvēkam, kas atlabst no nopietnas saslimšanas," SestDienai šīs tehnoloģijas priekšrocības apraksta pašvaldības pārstāvis Egons Spalāns.

Daugavpils var palepoties ar novērošanas sistēmu, kas gan nav tik visaptveroša un tāpēc, iespējams, ir arī mazāk biedējoša nekā Singapūrā, bet ir krietni palīdzējusi uzlabot drošību pilsētā. 

Visu rakstu par viedajām pilsētām un to iedīgļiem Latvijā un pasaulē lasiet 10. jūnija žurnālā SestDiena

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Pēda, kas paliek

Šoreiz sākšu ar nedaudz provokatīvu jautājumu – kā jūs teiktu, kas ir Latvijas nacionālais sporta veids? Nu, tāds, kas katram te dzīvojošajam ir asinīs jau līdz ar piedzimšanu, un, pat ja profesion...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata