100 000 latviešu pašvaldība. Saruna ar Latvijas vēstnieci Lielbritānijā

Par migrācijas jautājumu ir runāts diezgan daudz, ir eksperti, kas saka, ka Lielbritānija bez ieceļotājiem nemaz nevar palikt, ka pārlieku stingra ieceļošanas kontrole pamatīgi iegrieztu valsts ekonomikai. Kā tas izskatās no šejienes? Vai ir skaidrs, kā briti to grib regulēt?

Pirmkārt jāsaka, ka Latvijas un visa mūsu reģiona interesēs ir paturēt ciešas saites ar Lielbritāniju, jo tā ir uzticams partneris. Mums ir kopīga izpratne par ekonomisko attīstību, neesam subsidētās Dienvideiropas ekonomikas modeļa aizstāvji. Esam pietiekami atbildīgi saimnieki. Zinām, kas ir plusi un mīnusi budžetos. Tāpat līdzīgs skatījums uz drošības jautājumiem, par kuriem jau daudz ir runāts.
Latvijai, protams, ir svarīgas mūsu pilsoņu intereses.

Pēc neformālas informācijas (ES mums nav šādas statiskas) rēķinām, ka šeit ir ap 100 000 mūsu cilvēku. Tas ir liels skaits, protams, mums viņu intereses ir būtiskas. Mūs mierina tas, ka Lielbritānijas premjere pateikusi, ka statuss nemainīsies, vismaz tik ilgi, kamēr nebūs beigusies izstāšanās, kādi risinājumi pēc tam būs, grūti pateikt. Pēdējās dienās parādījusies informācija, ka imigrācijas darba grupa ir iezīmējusi nosacītus atskaites punktus, kādā veidā šo imigrācijas sistēmu veidot. Pašu dokumentu neesam saņēmuši.

No Lielbritānijas puses ir skaidrs, ka tā grib samazināt imigrantu skaitu. Pēdējā statistika liecina, ka no valstīm, kas atrodas ārpus ES, ieceļotāju skaits ir lielāks nekā no ES valstīm.

Kā varētu mainīties Latvijas valsts un Lielbritānijas attiecības pēc Brexit? Jo viens ir Eiropas Savienības un Lielbritānijas attiecības, bet ir arī mūsu divpusējās saistības.

Katrā ziņā mums ir interese, lai paliktu iespējami ciešākas attiecības. Kā jau vēsture rāda, Lielbritānija bija pirmā, kas atzina Latviju, kad valsts vēl nebija izveidota. Padomju okupācijas laikā šeit turpināja strādāt Latvijas vēstniecība, Lielbritānija neatzina okupāciju. Pēc attiecību atjaunošanas Lielbritānija nenoliedzami ir bijis viens no ciešākajiem partneriem drošības jautājumos. Un arī ekonomikā ir pozitīva bilance, lai gan mārciņas vērtības kritums ir iespaidojis uzņēmēju interesi.

Mūsu interesēs nav attiecību saasināšanās. Mūsuprāt, nav jēgas uzskatīt britus par kaut kādiem ienaidniekiem, kuriem jāmēģina ieriebt sarunu procesā – jo sliktāk, jo labāk, – tādas attieksmes mums nav. 

Minējāt tos 100 000 Latvijas pilsoņu, kas dzīvo un strādā šeit. Kā viņiem sokas? Ar kādiem jautājumiem vēršas vēstniecībā?

Jautājumi ir dažādi, visvairāk dokumentu apmaiņa, šogad vien pilsonībā līdz gada beigām būs uzņemti gandrīz 2000 bērnu. Reģistrēšana, dokumentu iesniegšana, apliecinošie dokumenti – pases un ID kartes. Ir traģiski gadījumi. Pašnāvības. Nav te nekāda paradīze. Cilvēkiem, it sevišķi tiem, kas strādā pie konveijera mazajos ciemos, ir ļoti depresīva situācija. Gadās dažādi. Tā ir tāda Liepājas izmēra pašvaldība. 

Varu parādīt statistisku, kur redzams, kā pieauguši arī naida uzbrukumi.

Vai ir bijuši arī kādi būtiski uzbrukumi mūsu pilsoņiem?

Oficiāli ir sešas sūdzības, par ko esam jau ziņojuši. Oficiāli nav bijušas citas, bet ir daži stāsti. Cilvēki stāsta, ka, piemēram, Londonā pienāk klāt un jautā: "Kādā valodā tu runā?" Runājot par tām sešām sūdzībām, kas bija pa visu valsti, – tika atteikti pasta pakalpojumi, spēļu laukumā bērnam pateikts, lai vācas projām, kaut kur mests ar akmeņiem uz māju. Nav nekā patīkama. Par laimi, traģisku atgadījumu kā poļu kopienā nav bijis. Mēs ļoti aktīvi britus par to uzrunājam. Tas attiecas ar uz citām valstīm – vācu kolēģi teikuši, ka viņu pilsoņi aizskarti, spāņi, ziemeļnieki – gan somi, gan zviedri. Pret ārzemniekiem šobrīd ir tāda negatīva attieksme. 

Visu sarunu ar vēstnieci lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 3.novembra, numurā!